Ministrijas rīcībā nav resursu, lai izvērtētu jautājumu par bijušo Latvijas armijas kapteini Cukuru, tāpēc šī jautājuma vērtēšana būtu jāuztic vēsturnieku komisijai, kas izveidota Valsts prezidenta kancelejā, skaidroja Ankipāne.
Aprīļa sākumā Cukura ģimene, kas patlaban dzīvo Brazīlijā, vērsās Rīgas pieminekļu aģentūrā ar ierosinājumu apbedīt latviešu aviatoru Brāļu kapos, taču šī iniciatīva izsauca pretrunīgu viedokļu gūzmu.
Rīgas pieminekļu aģentūra uz nenoteiktu laiku ir atlikusi lemšanu par Cukura apbedīšanu Brāļu kapos, jo Cukura pagātnei esot nepieciešama rūpīga izpēte, bet šo darbu vēl neviens nav uzņēmies.
"Brāļu kapi ir militārie kapi, kam ir savas tradīcijas un pieredze par to, kā un kas tajos tiek apglabāts. Tie tomēr ir valsts nozīmes piemineklis un nācijas simbols, kurā mēs nevaram rīkoties pēc privātas iniciatīvas. Jautājums par Cukuru ir noņemts [no dienaskārtības], arī ģenerālprokuratūra vēl nav devusi atbildi, jo šie jautājumi ir jāpēta," uzsvēra aģentūras direktors Guntis Gailītis. Par jautājuma izskatīšanas atlikšanu aģentūra jau ir informējusi Cukura ģimeni, taču tā turpmākā virzība ir neskaidra.
Lēmumus par militārpersonu apbedīšanu militārajos kapos izskata Brāļu kapu komiteja un Bruņotie spēki, taču tiem nav pienākuma nodarboties ar biogrāfiju pētīšanu. Gailītis sacīja, ka Cukura biogrāfijas izpēte nav ne valsts, ne pašvaldības pienākums, un to vajadzētu uzņemties personām, kas ir ieinteresētas jautājuma noskaidrošanā un virzīšanā. Šobrīd neliela cilvēku grupa, kas uzskata, ka Cukurs par dalību holokaustā tiek apvainots nepatiesi, izteikusi vēlmi dibināt organizāciju, lai pētītu lidotāja pretrunīgo biogrāfiju, tomēr konkrētas ieinteresētās personas Gailītis atturējās nosaukt.
Kapteinis Cukurs ir pretrunīgi vērtēta personība - viņš bija ne tikai talantīgs lidotājs un aviācijas entuziasts, bet viņš tiek vainots arī holokausta īstenošanā.