Raidījums uzsver, ka Ogres gadījums ir tipisks piemērs pēdējo gadu saimniekošanai, kad kompānijas, lai nebankrotētu, uzvar konkursos ar zemāko cenu, bet pēc tam secina, ka īsti darbus paveikt nevar.
Liela daļa Ogres ceļa stāvoklis komentārus neprasa - ielāps uz ielāpa, bedres aizbērtas ar šķembām. 2009. gada SIA BMGS uzvarēja Vides ministrijas konkursā par ūdens tīklu izbūvi Ogrē. Līgums par pusotru miljonu latu paredzēja ūdens saimniecības sakārtošanu un pēc tam arī ceļu savešanu kārtībā.
No 14 pretendentiem BMGS piedāvājums bija viens no lētākajiem. Paņēmuši apakšuzņēmējus - "Latenergoprojektu" - viņi ķērās pie darba. Taču pērn līdz ziemai nebija paveikti pat ieplānotie darbi. Viens no galvenajiem iemesliem bija tas, ka darbos iesaistīti tika nepietiekami daudz cilvēku.
"Kādēļ grūti atbildēt. Katru nedēļu tiek solīts, kas tiks piesaistīti jauni spēki. Laikam pēc tām cenām, ko viņi piedāvā ir grūti atrast cilvēkus," stāsta būvuzraugs Edgars Benga.
1. februārī ūdens tīkliem un ceļiem bija jābūt jau nodotiem, tai vietā visu ziemu Ogre ceļi palika pārrakti un bedraini. Pilsētu vien rotāja ātruma ierobežojums - 30 kilometri stundā. Firma BMGS taisnojas, ka projekta laikā radās neparedzētas grūtības un iedzīvotāji paši vainīgi, ka nebrauc ar ātrumu 30 kilometri stundā.
Ogres dome uzskata, ka situācija uz ielām, kur saimnieko BMGS ir katastrofāla, taču izdarīt neko nevar. Šonedēļ firmai pašvaldības policija sastādījusi jau 13. pārkāpumu protokolu. Dome gribējusi lauzt līgumu, taču īsti nevarot to darīt.
"Mēs esam šo te likumu un MK noteikumu ķīlnieki, jo praktiski mēs neko nevaram izdarīt. Ja šobrīd apturam darbus, ko būtu pelnījis šis uzņemējs, pārtraucam līgumu. Tad mums ar viņiem būs jātiesājas. Un pēc likuma darbus varam atjaunot pēc gada, pēc esošā stāvokļa fiksācijas, pēc jauna projekta sagatavošanas. Neviens savā mājā vai savā ielā tā nestrādātu. Tā ir attieksme pret darbu," skaidro Ogres domes priekšsēdētājs Edvīns Bartkevičs.
Līdzīgu stāstu kā Ogrē piedzīvoja Talsu iedzīvotāji. Pirms diviem gadiem firma BKC uzvarēja konkursā par Kohēzijas fonda naudu ūdens saimniecības sakārtošanai. Projekta kopsumma 3,5 miljoni latu. Darbi netika paveikti, firmai tika pieteikta maksātnespēja, bet Talsu ielas palika kā "ierakumi pēc kara", vietām ar atvērtām kanalizācijas lūkām.
Arī šajā gadījumā konkursā tika uzvarēts ar zemāko cenu. Vides un reģionālās attīstības ministrs Raimonds Vējonis saka, ka iespējams daudzi uzņemēji, kuri iepriekšējos gados uzvarējuši konkursos atteiksies vai nespēs padarīt nolīgto. Te klāt pie cenu dempinga nāks sadārdzinājums, jo no pirmā aprīļa pieaugs energoresursu un benzīna cenas.
"tas viss apgrūtina projektu izpildi īpaši pašreizējā situācijā, kad valdība pieņēmusi lēmumu - ja projektu virzība nenotiek un divu mēnešu laikā līdzekļu neapguve ir lielāka par 15 procentiem nekā šajā periodā plānots, tad vispār var būt runa par finansējuma pārtraukumu," teica Vējonis.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
