Viņš sacīja, ka daudzi cilvēki to var izmantot ļaunprātīgi, lai neapmeklētu tiesu, savukārt atbildīgās personas to nevar pārbaudīt, jo personas veselības stāvoklis ir sensitīvie dati.
"Cilvēks, aizejot pie ģimenes ārsta, var saņemt nespējas lapu, nošķaudoties vai pasakot, ka viņam ir temperatūra, un par saslimšanas iemeslu var būt slimības, kas neietekmētu viņa atrašanos tiesas zālē," klāstīja Kalnmeiers.
Augstākās tiesas (AT) priekšsēdētājs Ivars Bičkovičs piektdien žurnālistiem pastāstīja, ka tiek saņemts salīdzinoši daudz darba nespējas lapu, kas kavē tiesu darbu.
Viņš paskaidroja, ka pašlaik darba nespējas lapu var izsniegt ikviens ģimenes ārsts un šis jautājums būtu jārisina vairākām ministrijām, kopīgi sadarbojoties. "Ja cilvēks ir slims, pašreizējā darba nespējas lapa neatspoguļo to, vai cilvēks var atnākt uz tiesu. Kā piemēru varu minēt tādu - ja cilvēks slēpojot ir nokritis un izmežģījis vienu pirkstu, un nevar rakstīt ar datoru, tas nenozīmē, ka viņš nevar atnākt uz tiesas procesu," teica Bičkovičs.
AT priekšsēdētājs minēja, ka šis jautājums ir pārrunāts arī ar Valsts prezidentu Valdi Zatleru un viņa viedoklis esot bijis slimības lapā atzīmēt, vai persona spēj vai nespēj ierasties uz tiesu.
Pērn AT izskatītas pavisam 4518 lietas. Senātā izskatīti 69%, bet tiesu palātās – 52% no tiesvedībā esošajām lietām. Gandrīz pusē jeb 41% no lietām, kas skatītas Senātā, pieņemts lēmums atteikt ierosināt kasācijas tiesvedību un pārbaudīt nolēmuma tiesiskumu kasācijas kārtībā.