Viens no galvenajiem iemesliem mazo novadu enapmierinātībai ir ierobežotās iespējas pretendēt uz Eiropas Savienības struktūrfondu finansējumu. Mazajām pašvaldībām nav pieejama Eiropas Reģionālās attīstības fonda līdzfinansētās pilsētvides attīstības programmas nauda. Nelielā iedzīvotāju skaita dēļ tie nevar pieteikt projektus vēl vairākās programmās. Sākotnēji uz ES finansējumu pilsētvides attīstībai varēja pretendēt 17 pilsētas, bet vēlāk šo pašvaldību loku paplašināja ar vēl vairākiem attīstības centriem, informē "Diena".
Mazo novadu pārstāvji pirmo reizi kopā pulcējās 19. janvārī, iespējams, 23. februārī viņi dibinās savu apvienību. Tā varētu iekļauties Latvijas Pašvaldību savienības novadu apvienībā, kuru vada Ogres novada priekšsēdis Edvīns Bartkevičs.
Uz pirmo satikšanos nelielo novadu vadītājus bija sapulcējis LPS priekšsēdis Andris Jaunsleinis, kurš piekrīt, ka lielo un mazo novadu problēmas ir atšķirīgas, bet mazās pašvaldības vēlas būt līdzvērtīgi partneri un sadzirdēti. Apvienība varētu darboties līdzīgi kā Piekrastes pašvaldību apvienība, kur visiem ir līdzīgas intereses, "un ministrijai ir partneris, ar ko runāt par piekrastes problēmām".
Durbes novada priekšsēdis Andrejs Radzēvičs (TP) atzina: "Līdz šim Zaļo un Zemnieku savienība iestājās par attālākajām teritorijām, tagad arī šajā politiskajā spēkā dominē lielo pilsētu intereses." Durbes mērs norādīja uz ierobežotām iespējām saņemt fondu naudu, kas iespaido iespējas attīstīt uzņēmējdarbību, jo tā koncentrēsies vietās, kur tiek piesaistīts ES fondu finansējums.
Cesvaines novada priekšsēdis Vilnis Špats (JL), kurš ir viens no apvienības idejas iniciatoriem, atzina, ka pēc rajonu likvidācijas pašvaldību vadītājiem vairs nav neviena foruma, kur satikties un apmainīties ar viedokļiem un pieredzi. "Mēs jau cits citu pat nepazīstam," teica Špats.