Izskatīšanai VSS iesniegtais informatīvā ziņojuma un valdības protokollēmuma projekts paredz 2013. – 2014.gadā izveidot Latvijas Kosmosa aģentūru, kas sākotnēji būtu atsevišķa struktūrvienība IZM pārraudzībā ar divām līdz trim štata vietām. Tāpat paredzēts uzdot IZM sadarbībā ar Ekonomikas ministriju, Satiksmes ministriju un Aizsardzības ministriju līdz 2012. gada 2. janvārim izstrādāt Nacionālās kosmosa nozares attīstības pamatnostādņu 2012.-2017.gadam projektu.

Iecerēts arī līdz 2011.gada beigām parakstīt sadarbības līgumu starp Latvijas valdību un Eiropas Kosmosa aģentūru (EKA), kā arī Izglītības un zinātnes ministrijai sadarbībā ar Finanšu ministriju izstrādāt finansēšanas modeli, lai nodoršināti, ka Latvija kļūst par EKA Eiropas sadarbības valsti no 2012.gada trešā ceturkšņa.

Informatīvajā ziņojumā, ko valdībā iesniegusi IZM, norādīts, ka šo dokumentu sagatavojusi aizpērn maija beigās Latvijā izveidota Valsts kosmosa tehnoloģiju attīstības darba grupa.

"Ekonomiskās krīzes pārvarēšana, mūsu iedzīvotāju labklājība, klimata izmaiņu risinājumi, spēja izmantot visu inovācijas potenciālu un veidot zināšanu sabiedrību lielā mērā ir atkarīga no tādiem sekmējošiem rīkiem kā kosmosa pielietojumi," teikts dokumentā, skaidrojot, ka kosmosa pētniecība mūsdienās ir svarīga arī daudzām nozarēm, piemēram, telekomunikācijām, televīzijai un citām. "Maiznieki savās krāsnīs izmanto elektriski dzesējamu apakšveļu, ko saņēma Eiropas Kosmosa aģentūras astronauti," šāds piemērs minēts ziņojumā.

"Latvijas spēja izmantot esošās kompetences, palielināt kosmosa tehnoloģiju jomā iesaistīto zinātnisko kapacitāti, veicināt nozares industriālo potenciālu, kā arī sekmēt produktīvu tehnoloģiju pārnesi un absorbciju noteiks sadarbības atdevi un efektivitāti ar Eiropas Kosmosa aģentūru un saistītajām Eiropas Savienības struktūrām un, visbeidzot, iespējas kļūt par līdzvērtīgu partneri Eiropas kosmosa tehnoloģiju tirgū," uzskata ziņojuma autori Izglītības un zinātnes ministrijā.

Dokumentā norādīts, ka tā mērķis ir "palielināt Latvijas kosmosa un saistīto nozaru starptautisko konkurētspēju, īstenojot aktīvu nacionālo kosmosa rīcībpolitiku un efektīvi izmantojot agrākās kosmosa tehnoloģiju prasmes, kompetenci un zinātnisko infrastruktūru".

Ziņojumā uzsvērts, ka iesaiste kosmosa pētījumos dod valstīm lielu ekonomisko ieguvumu, jo "ekonomiskā ietekme, kas ir uzskatāma kā investīciju atdeve, kosmosa aktivitātēs ir mērāma ar koeficentu 4,5 (viens ieguldītais eiro rada 4,5 eiro apgrozījumu), kā to novērtējusi OECD Norvēģijas un Dānijas gadījumā, citos pētījumos šī vērtība ir pat lielāka".

Vispasaules mērogā kosmosa nozare pieaug par 7 līdz 8% gadā un globālais kosmosa nozares tirgus ir 250 miljardi ASV dolāru (155 miljardi latu) gadā, norādīts ziņojumā, atzīmējot, ka "tā pastāvēšanu un attīstību galvenokārt nosaka komercpakalpojumi un noieta pakalpojumi, kas ietver satelītus un ar to saistīto Zemes segmentu, kosmosa nozarē balstītas aplikācijas, klientorientētus pakalpojumus un tehnoloģijas".

Lai Latvija spētu pilnvērtīgi izmantot kosmosa zinātnisko un tehnoloģisko izstrādņu potenciālu un zinātnisko infrastruktūru, Latvijai īpaši būtiski būtu pilnvērtīgi iesaistīties ES FP7 kosmosa jomas un EKA kopējās Eiropas kosmosa programmās, kuru sasniegumi tālāk tiek komercializēti un izmantoti citu Eiropas organizāciju - EUMETSAT, "Arianespace", "Eutelsat", EGNOS un "Galileo" – darbībās, uzsvērts ziņojumā.

"Dalība EKA ir galvenais Eiropas un izplatītākais nacionāla līmeņa kosmosa programmu īstenošanas mehānisms. Līdz ar to dalība EKA uzskatāma nevis par pašmērķi, bet gan līdzekli savas valsts kosmosa nozares un visas tautsaimniecības attīstībai," teikts ziņojumā norādot, ka ES kosmosa nozares apgrozījums veido aptuveni sešus miljardus eiro (4,2 miljardi latu) gadā, tai skaitā EKA apgrozījums – trīs miljardus eiro (2,1 miljards latu).

Tomēr ES centralizētā politika kosmosa izpētes jomā paredz veidot vienu vai dažus centrus, kurus izmanto pārējie lietotāji. Turklāt ES programmu finansējums tiek piešķirts aktivitātēm, kuru rezultāti noderēs visai ES, savukārt aktivitātes, kas ir tikai nacionālā prioritāte, jāfinansē attiecīgajai valstij pašai, norādīts ziņojumā.

Ziņojuma izstrādātāji norāda, ka kosmosa pētniecībā pašlaik aktuāla ir arvien vājāku signālu uztveršana arvien augstākās frekvencēs, līdz ar to pieaug liela diametra radioteleskopu nozīme. Tam Baltijā un Centrālajā un Austrumeiropā pilnībā atbilst Irbenes radioteleskops. Tāpat Latvijā ir citas iestrādes, ko varētu piedāvāt Eiropas "kosmosa tirgū" – gan padomju laika "mantojums", kad Latvijas zinātnieki strādāja PSRS militārās rūpniecības vajadzībām, gan mūsdienu uzņēmēju ražojumi. Daudzi Latvijas produkti jau tagad tiek izmantoti gan NASA, gan EKA projektos, norādīts ziņojumā, pieminot arī Latvijas pirmo satelītu "Venta", ko paredzēts palaist tuvāko gadu laikā.

Apkopojot informāciju par kosmisko tehnoloģiju un pakalpojumu tirgu, uzskatāms, ka nozare ir "perspektīva un attīstāma Latvijā", norāda ziņojuma autori. "Tajā pašā laikā ne visas Latvijas kosmosa nozares intereses var tikt aptvertas EKA vai citu saistīto un līdzīgo starptautisko organizāciju ietvaros. Tādēļ ir nepieciešams izstrādāt savu nacionālo programmu," uzskata IZM.

Lai novērtētu Latvijas gatavību Eiropas sadarbības valsts statusam EKA ietvaros 2010.gada martā IZM organizēja EKA institucionālo un industriālo potenciālo iespēju auditu, tiekoties ar kosmosa sektora saistītajām zinātniskajām institūcijām un komercsabiedrībām.

EKA ekspertu kopējais iespaids esot, ka Latvija ir "valsts ar kosmosam atbilstošu industriālo un intelektuālo infrastruktūru un tehniskajām iespējām", norādīts VSS iesnbiegtajā ziņojumā Tomēr EKA ziņojums esot "vērtējams kā pietiekami kritisks", jo aģentūra norāda uz vairākām jomām, kurās Latvijai jāpanāk būtiskāki uzlabojumi un progress.

Piemēram, EKA norādījusi, ka Latvijā trūkst institūcijas, kas nodarbotos ar kosmosa jautājumu pārvaldību - šobrīd šis funkcijas ar ierobežotiem cilvēkresursu un budžeta līdzekļiem veic IZM Zinātnes, tehnoloģiju un inovāciju departaments. Tāpat aģentūra secinājusi, ka Latvijas komercsabiedrību un zinātnisko institūciju zināšanas par EKA izvēles programmām ir "ierobežotas vai pat neeksistējošas".

IZM uzskata, ka turpmākai veiksmīgai valsts kosmosa nozares attīstībai ir jāuzsāk vairākas plānveida darbības - jānodrošina minimāls finansējuma apjoms nozares attīstības uzsākšanai un jāuzsāk kosmosa jomas pārvaldība un plānošana, kā arī jāsekmē starptautiskā atpazīstamība. Tāpat nepieciešama savstarpēji koordinēta darbība un sadarbība kosmosa nozares attīstībai starp industriju, valsts un zinātniskajām institūcijām.

Lai ceturtdien VSS izskatāmais dokuments stātos spēkā, tam vēl jāgūst atbalsts valdībā.