Tiesa, kura krimināllietu ceturtdien skatīja apelācijas kārtībā, nolēma pagājušā gada 14.septembrī pieņemto Cēsu rajona tiesas lēmumu atstāt negrozītu.
Tiesas spriedums nosaka, ka abi maluzvejnieki tiek sodīti ar 240 piespiedu darba stundām katrs. Tāpat tiesa noteikusi, ka no Dripes un Ružas solidārā atbildībā par labu valstij piedzenami 900 latu par nodarītajiem zaudējumiem.
Pilns tiesas spriedums būs zināms 7.jūnijā. Pēc tam to 10 dienu laikā varēs pārsūdzēt. Pārsūdzības gadījumā lietu tālāk skatīs Augstākajā tiesā.
Dripe un Ruža atzīti par vainīgiem pēc Krimināllikuma 110.panta 2.daļas par patvaļīgu zivju ķeršanu vai citādu zivju vai ūdensdzīvnieku iegūšanu, ja to izdarījusi personu grupa pēc iepriekšējas vienošanās vai ja tā izdarīta valsts īpaši aizsargājamā dabas teritorijā vai objektā, vai ja ar to radīts būtisks kaitējums.
Jau ziņots, ka šo krimināllietu Cēsu rajona tiesa sāka skatīt pagājušā gada jūnija beigās.
Pēc sprieduma paziņošanas Cēsu rajona tiesā Dripe skaidroja, ka spriedumu pārsūdzēs, jo tiesa neesot ņēmusi vērā to, ka liecības par pārkāpumiem esot bijušas pretrunīgas, savukārt procesuālie pārkāpumi esot norakstīti uz policijas darbinieku pieredzes trūkumu. Turklāt spriedums esot balstīts uz liecībām, praktiski ticot inspektoriem uz vārda, nevācot faktiskos pierādījumus.
Jau ziņots, ka 2008.gada 3.novembra vakarā ap plkst.20 vides inspektori no biedrības "Mēs zivīm" Braslas upē pie Straupes noķēra divus maluzvejniekus. Pie viņiem tika atrastas trīs lašu mātītes. Maluzvejniecība notika dabas parkā, līdz ar to par šādu nodarījumu tiek ierosināta krimināllieta.
Krimināllieta ierosināta pēc Krimināllikuma 110.panta 2.daļas par patvaļīgu zivju ķeršanu vai citādu zivju vai ūdensdzīvnieku iegūšanu, ja to izdarījusi personu grupa pēc iepriekšējas vienošanās vai ja tā izdarīta valsts īpaši aizsargājamā dabas teritorijā vai objektā, vai ja ar to radīts būtisks kaitējums. Par šo pārkāpumu var sodīt ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz diviem gadiem vai arestu, vai piespiedu darbu, vai ar naudas sodu līdz 40 minimālajām mēnešalgām.
2008.gada 19.decembrī Cēsu rajona prokuratūras prokurors Arnis Šūlmeisters pēc lietas materiālu izvērtēšanas pieņēma lēmumu par Dripes un Ružas saukšanu pie kriminālatbildības pēc Krimināllikuma 110.panta 2.daļas.
Pēc iespējamo maluzvejnieku noķeršanas tika sākti vēl divi kriminālprocesi.
Cēsu policija 2008.gada 6.novembrī sāka kriminālprocesu par miesas bojājumu nodarīšanu Dripem pēc tam, kad saņēma viņa iesniegumu, kurā apgalvots, ka aizturēšanas laikā vides inspektori viņu situši, tādējādi nodarot miesas bojājumus.
Otrs kriminālprocess sākts, pamatojoties uz 7.novembrī saņemtu iesniegumu, kurā Ruža norāda, ka pēc nogādāšanas policijas iecirknī viņam iesitis kāds no inspektoriem.
Pēc lietas materiālu pārbaudes, Cēsu rajona Policijas pārvalde (RPP) beidza izmeklēšanu krimināllietās par bijušā AS "Latvijas Valsts televīzijas un radio centrs" (LVRTC) valdes priekšsēdētāja Laura Dripes un viņa paziņas Ērika Ružas iespējamo fizisko ietekmēšanu, pastāstīja Cēsu RPP priekšnieka vietnieks Jānis Goba.
Policija izmeklēšanā konstatēja, ka miesas bojājumi Dripem nodarīti aizturēšanas brīdī, kad viņš centies bēgt, un viens no biedrības "Mēs zivīm" inspektoriem viņam uzkritis uz sāniem. Tā radušies miesas bojājumi, kuru dēļ Dripe pēc aizturēšanas nogādāts Cēsu rajona slimnīcā, no kuras nākamajā dienā izrakstījies.
Saistībā ar Ružas iesniegumu tiesu medicīnas eksperts konstatējis, ka miesas bojājumi maluzvejniecībā apsūdzētajam policijas iecirknī nav nodarīti. Kā stāsta Goba, pēc abu aizturēto nogādāšanas iecirknī vienam no inspektoriem ar Ružu bijis dialogs un inspektors domājis, ka Ruža tam taisās sist, tādēļ pielicis priekšā celi, kas atradies netālu no Ružas galvas. Arī policijas novērošanas kamerās šis fakts konstatēts, taču izmeklēšanā secināts, ka miesas bojājumi aizturētajam nav nodarīti.
Dripe un Ruža pārsūdzējuši Cēsu rajona policijas lēmumus, ar kuriem policija beidza izmeklēšanu krimināllietās par Dripes un Ružas iespējamo fizisko ietekmēšanu. Ružas sūdzību prokuratūra izskatījusi, taču policijas lēmumu nav mainījusi. Dripes lieta tika nosūtīta papildizmeklēšanai, taču policija atkārtoti izmeklēšanu beidza nozieguma sastāva trūkuma dēļ. Dripe šo lēmumu pārsūdzējis vēlreiz, lieta atrodas prokuratūrā.
Jāpiemin, ka Dripe LVRTC valdes priekšsēdētāja amatu nolēma pamest 2009.gada 1.maijā, jo viņu neapmierināja atalgojuma samazinājums.
Kā liecina Dripes valsts amatpersonas deklarācija par 2008.gadu, LVRTC Dripem togad algā samaksājis 71 318 latus jeb vidēji mēnesī 5943 latus.