'Par labu Latviju!' manifestu parakstījuši 3000 cilvēku

Pasākums Latvijas Universitātes Lielajā aulā tika nosaukts par minikonferenci, un tajā uzstājās vairāki nozaru eksperti.

Belēvičs tēlaini stāstīja, ka pie viņa mājas aug simtgadīga liepa, kuras zaru mājas cēlājs gadiem ilgi veidojis tā, lai tajā varētu iekārt šūpoles. "Es ticu, ka Latvijai ir nākotne, bet mēs varam to pazaudēt, tāpēc jārīkojas tagad, negaidot vēlēšanas," sacīja Belēvičs. Viņš aicināja žurnālistus "pēc vēlēšanu starta šāviena dot tribīni tikai tiem politiskajiem spēkiem, kam ir savs budžeta projekts".

Belēvičs arī uzrunāja virtuālo personu, sevi par Ceturtās tautas armijas pārstāvi dēvējošo Neo, kas publicē valsts un pašvaldību pārstāvju atalgojumu, mudinot: "Pilsoni Neo, lūdzu, neraujiet zobus pa vienam nedēļā, bet izraujiet visus uzreiz, lai nevar ielikt protēzes!"

Viņš arī aicināja nemeklēt vainīgos, jo "tos mēs noskaidrosim pēc tam". "Aicinu šobrīd domu spēku virzīt tam, kā pārvarēt krīzi," sacīja Belēvičs.

A/s "Kolonna" dibinātāja Ieva Plaude-Rēlingere runāja par nacionālajām interesēm, norādot, ka Latvijas lielākā problēma ir skaidru mērķu trūkums pēc iestāšanās Eiropas Savienībā (ES) un NATO. Viņasprāt, šobrīd iedzīvotāji uztraucas par valsts ekonomikas stāvokli, bet valdībai šķiet, kas viss esot diezgan labi, jo, piemēram, par emigrējušajiem iedzīvotājiem tiek vienkārši pieņemts, ka gan jau viņi atgriezīsies.

Viņa norādīja, ka mērķis, kas būt jāizvirza Latvijai, ir līdz 2020.gadam kļūt par izcilāko mazo ekonomiku Eiropā, kurā vidējā alga būtu 3000 eiro (2100 latu). "Mūsu mērķis ir, lai Latvija būtu turīga, tad atgriezīsies arī visi aizbraucēji," sacīja Plaude-Rēlingere. Viņa izvirzīja lozungu "Par turīgiem latviešiem pārtikušā Latvijā!", taču piebilda, ka "mēs aizstāvēsim ne tikai turīgos, bet arī tos, kas tādi grib kļūt godīgā darbā".

Ogres novada mērs Edvīns Bartkevičs runāja par decentralizāciju, kā lozungu izvirzot tēzi: "Mazāk valdības. Vairāk pašvaldības".

Savukārt ekonomists Uldis Osis uzsvēra, ka līdzšinējais ārvalstu lobijs ir jāaizstāj ar nacionālo, bet kā risinājumu valsts pārvaldes reformai piedāvāja ministriju skaita samazināšanu, informācijas tehnoloģiju plašāku izmantošanu, kā arī ierēdņu atalgojuma un skaita samazināšanu, atvieglot procedūru, kā tikt vaļā no neefektīviem darbiniekiem.

Latvijas Zivrūpnieku savienības prezidents, partijas "Jaunlatvija" priekšsēdētājs Didzis Šmits, runājot par Latvijas konkurētspējas celšanu, rosināja pārņemt "attieksmi no britiem, izpildījumu no dāņiem" cīņā par valsts interesēm. Viņš aicināja saprast, ka Latvijas tirgus ir tikai 0,03% no pasaules patēriņa, un ekonomikas attīstības iespējas ir tikai eksportā. Taču tā domā visas valstis, tāpēc ir jābūt gataviem sīvai cīņai, uzsvēra Šmits. "Latvijai nav mūžīgu draugu, ir mūžīgas intereses," sacīja uzņēmējs, mudinot apvienot prātus, lai Latvija spētu konkurēt ar citām valstīm.

Holdinga kompānijas "Latvijas Novitātes komplekss" (LNK) dibinātājs Aleksandrs Milovs kā savas uzstāšanās moto izvirzīja: "Kas labs biznesam, tas nāk par labu valstij." Par reāliem Latvijas attīstības virzieniem, viņaprāt, būtu jānosaka tranzīta un loģistikas biznesa attīstība, "intelektuāli ietilpīga ražošana, kas orientēta uz eksportu", kā arī lauksaimniecība un zvejniecība.

Galvenie ekonomikas attīstības avoti, viņaprāt, varētu būt privātās investīcijas, kur pieci seši lieli projekti varētu būtiski uzlabot ekonomisko situāciju Latvijā, un Eiropas struktūrfondu maksimāla izmantošana, kas ļautu samazināt starptautiskā aizdevuma apmēru. Ekonomikas stimulēšanai un pievilcīga investīciju klimata izveidei būtu jāuzlabo nodokļu sistēma, piemēram, reinvestētās peļņas neaplikšana ar uzņēmumu ienākuma nodokli un birokrātisko procedūru maksimāla samazināšana, sacīja Milovs.

Viņš arī aicināja paralēli kustībai "Par labu Latviju!" dibināt arī labdarības fondu ar tādu pašu nosaukumu, kas sniegtu finansiālu atbalstu ekspertu izvēlētām nozarēm. Milovs arī ierosināja, ka kustības dalībnieki varētu piešķirt stipendijas savas nozares spējīgākajiem studentiem, kā arī izveidot Nacionālo ekonomikas pētījumu institūtu.

Kultūras menedžere Leonarda Ķestere aicināja saglabāt valsts atbalstu kultūrai, jo tikai šādi tā var pastāvēt Latvijas mazajā tirgū. "Jauniešiem ir jāsaprot, ka būt gudram ir veiksmes stratēģija, tāpēc viņiem jāmāca lasīt grāmatas, skatīties dokumentālās filmas un iet uz izstādēm," sacīja Ķestere.

A/s "Liepājas papīrs" prezidents Jānis Vilnītis sniedza savus priekšlikumus nodokļu politikas reformai. Viņaprāt, iedzīvotāju ienākuma nodoklis (IIN) pakāpeniski jāsamazina no 23% līdz 15%, neapliekamais minimums algām, kas ir zemākas pat 360 latiem, būtu nosakāms iztikas minimuma apmērā, kā arī jāpalielina dažādi attaisnojamie izdevumi, par ko iedzīvotāji var atgūt IIN.

Arī pievienotās vērtības nodokli (PVN) viņš mudināja samazināt atpakaļ uz 18%, piemērot samazināto likmi atsevišķām nozarēm, piemēram, grāmatu izdošanai, tūrismam, ēdināšanai, medicīnai, kā arī meklēt iespēju samazināt PVN atpalikušos reģionos – Latgalei un Ziemeļkurzemei.

Viņš arī rosināja uzņēmuma ienākumu nodokli (UIN) neiekasēt no reinvestētās peļņas.

Būvuzņēmuma "Skonto Būve" valdes priekšsēdētājs Guntis Rāvis izcēlās ar vislakoniskāko prezentāciju, kuras moto "Dot vairāk, nekā prasa pienākums". Šo tēzi viņš ilustrēja ar piemēru, ka viņš pats gan maksā lielus nodokļus, gan arī palīdz citādi, sponsorējot dažādus pasākumus, piemēram, hokeja komandu "Dinamo Rīga".

Pēdējais runāja ēdināšanas uzņēmumu tīkla "Lido" īpašnieks Gunārs Ķirsons, kurš kā savu personisko motivāciju līdzdarboties kustībā minēja: "Gribu apvienot visus Latvijas politiķus, un mēs būsim tam klāt. Radīsim labu politiku, lai varam priecāties par saviem darbiem."

Portāls "Delfi" novēroja, ka starp pasākumu apmeklētājiem, kas pilnībā piepildīja LU Lielo aulu, bija manāmi arī vairāki partijas LPP/LC pārstāvji, piemēram, ģenerālsekretārs Vitālijs Aizbalts, Rīgas domnieki Dainis Turlais un Eiženija Aldermane. Savukārt Tautas partiju pārstāvēja Andris Ārgalis un Normunds Beļskis. Pasākumā klāt bija arī vairāki citi manifesta parakstītāji, piemēram, jurists Aivars Borovkovs, hokeja funkcionārs Kirovs Lipmans, uzņēmējs Atis Sausnītis un citi.

Jau ziņots, ka LPP/LC un Tautas partiju (TP) pārstāvošie lielo pilsētu mēri un vairāki uzņēmēji 29.martā nodibinājuši kustību "Par labu Latviju". Tās manifestu parakstījuši vairāki uzņēmēji, tostarp "Lido" dibinātājs Gunārs Ķirsons, "Kolonnas" īpašniece Ieva Plaude-Rēlingere, uzņēmēji Atis Sausnītis un Ivars Strautiņš, kā arī Daugavpils, Jēkabpils, Kuldīgas, Ogres un Valmieras mēri. LPP/LC priekšsēdētājs Ainārs Šlesers, tāpat kā TP priekšsēdētājs Andris Šķēle organizācijas "Par labu Latviju" manifestu varētu parakstīt maijā un jūnijā pēc partiju kongresiem.