Foto: F64
Uzņēmējiem ir pietiekami daudz iespēju ietekmēt politiķu lēmumus, tāpēc nav nepieciešamības dibināt īpašas uzņēmēju partijas. Tomēr uzņēmēju vēlme aktīvi piedalīties valstī notiekošajā ir apsveicama, uzskata aptaujātie uzņēmēji.

"Uzskatu, ka politiķiem nav jājaucas uzņēmējdarbībā, bet uzņēmējiem nav jājaucas politikā," sacīja "SAF Tehnika" vadītājs Normunds Bergs.

Viņš uzskata, ka uzņēmējiem ir pietiekami daudz iespēju ietekmēt valdības pieņemtos lēmumus ar profesionālo asociāciju, uzņēmēju apvienību un citu sabiedrisko organizāciju starpniecību. "Vai nu pārdod savu biznesu un ej politikā, vai arī nodarbojies ar biznesu - apvienot šīs lietas nav iespējams. Mans vērtējums par uzņēmēju partiju dibināšanu ir negatīvs," uzsvēra Bergs.

"Tas ir ļoti labi, ka notiek jaunas politiskas domas formulēšanās. Nav teikts, ka šīs uzņēmēju partijas iekļūs Saeimā, taču jācer, ka radīsies jaunas idejas, jo tieši ideju patlaban trūkst," sacīja ekonomists un uzņēmējs Jānis Ošlejs, uzsverot, ka sekmīgas ir tikai tās demokrātijas, kurās pēc iespējas vairāk pilsoņu iesaistās politiskajos procesos.

Arī Latvijai patlaban nepieciešami jauni politiķi un jauns politiskais piedāvājums, jo valstī valda apjukums, domājot par pozitīvu ekonomikas attīstību. Uzņēmēji jūt, ka labāk nepaliek, neredz piedāvājumu turpmākai ekonomikas attīstībai, tāpēc apvienojas partijās, lai radītu šo jauno piedāvājumu, sacīja Ošlejs.

"Tas, ka uzņēmēji nevar stāvēt malā un vēlas aktīvi piedalīties valstī notiekošajos procesos, vērtējams pozitīvi," uzskata "UPB holdinga" prezidents Uldis Pīlēns. Tomēr viņš šaubās, vai šim nolūkam jāveido politiskās partijas.

"Ja mēs tagad veidosim partijas pēc principa - uzņēmēji, darba ņēmēji, pensionāri, studenti, politiskā ainava Latvijā veidosies ne pārāk pievilcīga," sacīja Pīlēns. Viņš uzskata, ka uzņēmēji savu viedokli var paust, darbojoties sabiedriskajās organizācijās, katrs individuāli, vai iesaistoties esošās partijās, bet nesaskata īpašu uzņēmēju partiju lietderību.

Jau ziņots, ka šodien nodibināta jauna sabiedriska organizācija "Par labu Latviju", kuru veidos uzņēmēji un pilsētu mēri, kuri pārstāv Tautas partiju (TP) un LPP/LC.

Kustības manifestu parakstījuši Gunārs Ķirsons, Ieva Plaude-Rēlingere, Guntis Belēvičs, Aleksejs Šeiņins, Andrejs Ēķis, Valērijs Maligins, Jānis Lāčplēsis, Guntis Rāvis, Aleksandrs Milovs, Edvīns Bartkevičs, Juris Savickis, Atis Sausnītis, Nikolajs Stepanovs, Raimonds Munkevics, Ivars Strautiņš, Valdis Lejnieks, Vladimirs Kabaškins, Gints Šķenders, Leonīds Salcevičs, Valērijs Igaunis, Andrejs Feldmanis, Ainārs Pauniņš, Inesis Boķis, Kirovs Lipmans, Jānis Vilnītis, Viesturs Koziols, Rafails Deifts, Andrejs Ceplītis, Jānis Naglis, Janīna Jalinska, Ivars Kalvišķis, Antons Kiščenko, Uldis Osis, Andrejs Loze, Andris Zorgevics, Jānis Pumpurs, Rihards Melngailis, Sergejs Maksimovs, Arvīds Mēters, Aldis Adamovičs, Inga Bērziņa, Aivars Borovkovs, Dainis Liepiņš, Ēriks Igaunis, Helmuts Balderis-Sildedzis, Aivars Ločmelis.

Jau ziņots, ka 28.martā Liepājā nodibināta partija "Ražotāja Latvija", kuras biedri lielākoties ir mazie un vidējie uzņēmēji no visas Latvijas.

Valdē, kas strādāšot bez atalgojuma, ievēlēts piena pārstrādes uzņēmuma "DK Daugava" īpašnieks Aigars Vaivars, viņa novadnieks, vairāku kokrūpniecības firmu īpašnieks Ivars Gurgāns, Liepājas metālapstrādes SIA "Atmats" īpašnieks Uldis Atmats, nesen Latvijā no peļņas ārvalstīs atgriezies jaunais uzņēmējs SIA "ZBK serviss" pārstāvis Zigmārs Kapranovs un inženierkomunikāciju SIA "Vektra - 21" īpašnieks Normunds Kupšis. Valdes priekšsēdētājs un partijas dibināšanas iniciators ir SIA "Beaverhall Developers L" vadītājs Atis Apinis.

Partijas mērķis ir trīs gadu laikā izskaust bezdarbu Latvijā, solot Latvijas reģionos radīt 80 000 darbavietu. Partija plāno samazināt PVN un akcīzes nodokli, ieviešot dažādas likmes dažādām preču grupām un pakalpojumiem, iedzīvotāju ienākuma nodokli samazināt līdz 23% no pašreizējiem 26%, nekustamā īpašuma nodokli samazināt līdz 1,5%, turklāt partija "Ražotāja Latvija" uzskata, ka nodokļu likmju izmaiņas Saeimā pieņemamas ar trīs ceturtdaļu balsu vairākumu.

Jau ziņots, ka 27.martā Rīgā, Mazajā ģildē, notiekošajā kongresā tika nobalsots par jaunas partijas "Par prezidentālu republiku" dibināšanu.

Partijas pamatprogramma koncentrējas uz izmaiņām līdzšinējā Valsts prezidenta ievēlēšanas kārtībā, tostarp iedzīvotāju pilsoniskās atbildības palielināšanu, kā arī ievērojamu labklājības līmeņa paaugstināšanu valstī un plašāku sociālo garantiju nodrošināšanu, izmaiņām nodokļu sistēmā.

Aptuveni 80% no jaundibinātās partijas biedriem esot uzņēmēji, kuriem rūp turpmākā valsts attīstība.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!