Zalāns uzskata, ka tas stimulēs pašvaldības aktīvāk veicināt uzņēmējdarbības aktivitātes savā teritorijā.
"Šobrīd mūsu uzdevums ir ne tikai izdzīvot 2010.gadā, bet jau savlaicīgi gatavot priekšlikumus 2011.gada budžetam. Uzskatu, ka pašvaldībām ir jānodrošina stabils finansējums," paudis Zalāns, trešdien tiekoties ar novadu pašvaldību vadītājiem.
RAPLM norāda, ka patlaban pašvaldību budžetos lielāko daļu veido nekustamā īpašuma un daļas iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumi, kā arī dažādas valsts mērķdotācijas. Nākamajam gadam Finanšu ministrija prognozē, ka iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumi pašvaldību budžetā būs 657,63 miljoni latu, bet nekustamā īpašuma nodokļa - 90,2 miljoni latu.
Novadu vadītāji, tiekoties ar ministru, atzinuši, ka ir bažas par ieņēmumu prognozes nepildīšanos. Valsts pašvaldībām kompensēs neiekasēto, ja ieņēmumu plāns kādu mēnesi nepildīsies vairāk kā par 8%.
Novadu vadītāji arī akcentējuši, ka šā gada laikā pašvaldību budžeti ir samazinājušies, lai gan pašvaldību funkcijas un sniedzamo pakalpojumu skaits iedzīvotājiem ir pieaudzis. Kuldīgas novada domes priekšsēdētāja Inga Bērziņa atzīmējusi, ka pašvaldības ir vistuvāk iedzīvotājiem, tāpēc no to budžetu samazinājuma tiešā veidā cieš ikviens pašvaldībā dzīvojošais.
RAPLM apkopotā informācija liecina, ka šogad pieauguši izdevumi sociālajam atbalstam iedzīvotājiem. Obligātajiem pabalstiem ieplānotā summa šā gada desmit mēnešos ir pārtērēta: garantētā minimālā ienākuma nodrošināšanai trīs reizes; dzīvokļa pabalsta izmaksai - 2,6 reizes. No šā gada 1.oktobra valsts līdzfinansē 50% no garantētā minimālā ienākuma un 20% no dzīvokļa pabalsta.
Tāpat aktualizēts jautājums par dažādu valsts dotāciju samazināšanos. Ogres novada domes priekšsēdētājs Edvīns Bartkevičs atzīmēja ceļu fonda finansējuma samazināšanos, kas nozīmē grūtības uzturēt kārtībā autoceļus, īpaši ziemas periodā. Tāpat ir svarīgs jautājums par dotāciju zaudējumu segšanai sabiedriskā transporta pakalpojumu sniedzējiem.
Runājot par novadu attīstības jautājumiem, novadu vadītāji vērsa uzmanību uz sarežģītajām procedūrām Eiropas Savienības (ES) fondu apguvei. Dažādas administratīvās prasības, arī iepirkuma procedūras, kavē pašvaldības apgūt ES finansējumu.
Zalāns uzskata, ka ES fondu apguvi sekmētu administrēšanas sistēmas pārstrukturizācija, nosakot sadarbības iestādes pēc finansējuma saņēmēju grupām. Tādā gadījumā pašvaldībām būtu jāsadarbojas ar vienu iestādi, kas nodrošinātu vienotu pieeju.