Mūziķi par (pret?) radio KNZ nāvi

Šī ir atklāta vēstule jeb paziņojums visām radio KNZ “lietā” ieinteresētajām pusēm no Latvijas mūziķiem, īpaši tā dēvētās nekomerciālās mūzikas un arī jauno grupu pārstāvjiem (jebkura jauna grupa, lai ko tā spēlētu, ir “nekomerciāla”, jo pie labākās gribas nav iespējams pārdot nevienam nepazīstamu produktu). Ar šo vēstuli, mēs, zemāk parakstījušies, apliecinām, ka radio KNZ, kāds tas bija līdz šim, kad tas mainīja īpašnieku un formātu, mums bija vairāk nekā nepieciešams.

Radio KNZ bija pirmā Latvijas raidstacija, kas sistemātiski atbalstīja vietējo nekomerciālo un jauno mūziku. KNZ viļņos debitēja ne vien daudzas Latvijas grupas, bet pat žanri un stili, ko citi līdz tam bija ignorējuši. Varam pieļaut, ka pateicoties tai, radās līdz šim nepieredzēti liels skaits jaunu un vērtīgu muzikālo kolektīvu, beidzot “nekomerciālajām”, “alternatīvajām”, “pagrīdes”, jaunajām grupām bija vērts censties, bija vērts krāt naudu, iet studijā un ierakstīt skaņdarbu, jo bija zināms, ka KNZ to spēlēs.

Mūs neinteresē KNZ pārdošanas procesa detaļas, skaidrs ir viens, ir notikusi radio formāta maiņa no “alternatīvās” mūzikas uz daudz pierastāku (“masveidīgāku”, “meinstrīma”, vieglāk pārdodamu utt.). Nerentabli uzņēmumi bankrotē, nav šaubu, bet šis ir viens no tiem gadījumiem, kad varam jautāt: ko nozīmē nerentabilitāte? Kas mums (mūziķiem, sabiedrībai) ir izdevīgāk?

Ir daudz iemeslu, kāpēc būtu jāatbalsta Latvijas nekomerciālā un jaunā mūzika. Pietiktu, ja atgādinām mūsu valsts politiku: "Izvēlies Latvijas preci!" (mums bija licies, ka tā tāda ir), un piesaucam vecum veco atziņu par jauniešu brīvo laiku - labāk lai viņi attīsta sevi, radoši strādā, nodarbojas ar mākslu, spēlē mūziku, nevis bezmērķīgi vazājas pa ielām, apreibinās un sociāli degradējas. Pagaidām Latvija, mūsu valsts, vēl neesot tik bagāta, lai atbalstītu jaunās grupas, mēs to saprotam. Tomēr vēlamies atgādināt, ka tā tas notiek citur Eiropā (piemēram, nodrošinot bezmaksas mēģinājumu telpas un instrumentus, dodot iespēju ierakstīties labās studijās par simbolisku cenu, finansējot ārvalstu tūres utt.), to visu esam redzējuši Norvēģijā, Austrijā, Islandē u.c. Starp citu, ir valdības, kas sniedz dotācijas - maksā - par to vien, ka tu dziedi savā dzimtajā valodā.

Lai varētu izvēlēties Latvijas preci - Latvijas kultūru, tādai vispirms ir jābūt (pie kultūras produktiem, bez šaubām, piederīgs jebkurš jebkuras mūzikas virziens). Ja mēs turpinām runāt par mūzikas novērtējumu, tad vērtība ir arī tādai mūzikai, ko nekad nepirks tādā vairumā, kā, piemēram, šlāgerus. Vai tas nozīmē, ka neienesīgiem mūzikas virzieniem ir jāmirst īsti nepiedzimstot un mums jāturpina patērēt unificētie, peļņas dēļ izauklētie ārvalstu masu kultūras produkti? Mēs tā nedomājam. Dažādība ir visas kultūras attīstības avots un pamats.

Šovasar Kuldīgā notika otrais nekomerciālās mākslas un kultūras festivāls "Tabūns 2001", ko rīkoja vietējā sabiedriskā organizācija NEKAC (www.nekac.lv). Koncertu, sporta un mākslas pasākumu vidū notika arī starptautiska diskusija, kas bija veltīta nekomerciālās mūzikas vēsturei un attīstības perspektīvām pēcpadomju, posttotalitārajā telpā. Galvenais tās secinājums: lai šāda - “netirgus” - mūzika spētu pastāvēt un attīstīties, ir nepieciešama sava alternatīva infrastruktūra, jo esošā faktiski ignorē nekomerciālo mūziku, balstoties tikai uz vienu argumentu - tās nespēju pelnīt. Ir jābūt saviem preses izdevumiem jeb "fanzines", radio (-raidījumiem), interneta lapām, klubiem vai vienkāršiem bet regulāriem koncertiem, pieejai lētām ierakstu studijām u.t.t.

KNZ bija viens no šīs kultūras stūrakmeņiem. Mēs tikai varam prognozēt, ka, līdzīgi kā tas bija pagājušajā gadā, kad radio KNZ dzimšana tika atzīta par gada lielāko notikumu, šogad KNZ nāve atkal būs gada notikums Nr.1, tikai šoreiz bēdīgākais.

Mēs aicinām ar savu nesavtīgo darbu atbalstīt līdzīgus projektus nākotnē, jo mēs ticam, ka ne jau valsts vai lielfirmas var darīt mūs laimīgus un mūsu dzīves interesantākas (kaut tās arī cenšas, un tām sanāk!), bet mēs paši.

Andris Indāns, Gas Of Latvia
Evija Trofimova, neatkarīgais mūzikas + kultūras izdevums "Indiesque"
Guntars Račs, MicRec
Jānis Cīrulis, Baložu Pilni Pagalmi
Jānis Daugavietis, s/o Tornis, Sarkanais Oktobris
Jānis Irbe, skaņu ierakstu inženieris
Jānis Vanags, KNZ klausītājs
Jēkabs Januševskis, Pest Of A Child
Juris Alksnis, Sirke
Juris Mežeckis, Voiceks Voiska
Kristaps Ancāns, Ganja
Kristīne Blekte, s/o Tornis, Ēnu Kabinets
Laris Krēsliņš, Mācītājs On Acid
Māris Šverns, Baložu Pilni Pagalmi
Renārs Zīvers, fanzine "...atveracisieklausies"
Edgars Briрka, NEKAC, Hugo
Emīls Dreiblats, Willow Farm
Sandra Amerika, MDaile
Uldis Gedra, Baložu Pilni Pagalmi
Uldis Kairis, Voiceks Voiska
Uldis Rudaks, avīze Diena
Jānis Brizga, SO „Zaļā brīvība“
Georgijs Araviashvili, Bliss
Edmunds Šūpulis, Filozofijas&Socioloģijas institūts
Uldis Zariņš, Sirke