Foto: Latvijas Nacionālais kultūras centrs

2018. gada 22. oktobrī mūžībā devusies kordiriģente, pedagoģe, kultūras darbiniece, aktīva Latgales reģiona mūzikas dzīves veicinātāja un organizatore, Dziesmu un deju svētku Goda virsdiriģente Terēzija Broka, portālu "Delfi" informē Nacionālā kultūra centra (NKC) pārstāvji.

Vēl šovasar, kopā ar citiem goda virsdiriģentiem, Terēzija Broka stājās simtgades Dziesmu svētku kopkora priekšā, lai diriģētu latviešu tautasdziesmu “Pūt, vējiņi!” Jurjānu Andreja apdarē. Milzīgs saviļņojums visiem Dziesmu svētku dalībniekiem un skatītajiem bija brīdis, kad tobrīd 92 gadus vecā diriģente svētku kopkora priekša nometās ceļos, radot vienu no svētku emocionālajām virsotnēm.

Foto: Ilmārs Znotiņš, LNKC arhīva foto

Terēze Broka, pazīstama arī kā Terēzija Broka dzimusi 1925. gada 30. septembrī Rēzeknes apriņķa Viļānu pagastā. Pamatizglītību ieguvusi Vītolu pamatskolā (1934–1940) un Rēzeknes 1. vidusskolā (1940–1946), bet mūzikas teoriju un kordiriģēšanu – Rēzeknes mūzikas vidusskolā (1946–1949) un 1954. gadā absolvējusi Latvijas Valsts konservatoriju.

Jau studiju laikā Terēzija Broka vadījusi vairākus amatierkolektīvus, bet pēc pārcelšanās uz Daugavpili sākusi strādāt Daugavpils mūzikas koledžā par Kordiriģēšanas nodaļas pedagoģi. Līdztekus pārņēmusi daudzu Latgales reģiona koru vadību: diriģējusi Līksnas ciema jaukto kori (1958), Daugavpils rajona kori "Latgale" (kopš 1963), Jēkabpils skolotāju kori (1968–1977), sieviešu kori "Rūta" (no 1977), Daugavpils Centrālā kultūras nama kori "Daugava" (1956–1978), kā arī nodibinājusi un vadījusi sieviešu vokāli instrumentālo ansambli "Daina". Kori diriģentes vadībā piedalījušies neskaitāmos reģionālajos koncertos, dziesmu dienās, salidojumos, kā arī guvuši panākumus ārvalstu konkursos un festivālos.

Terēzijas Brokas dzīve nebija iedomājama bez pastāvīgas saskarsmes ar jauniešiem – koristiem un topošajiem diriģentiem: izskolojusi Edgaru Znutiņu, Jevģeniju Ustinskovu, Skaidrīti Ērlihu, Silviju Juhņeviču, Jeļenu Bogatirjovu un daudzus citus ievērojamus mūziķus. Savu pedagoģes darbu viņa apzinājās kā svarīgu un skaistu misiju. Terēzija Broka uzskatīja, ka ir svarīgi ".. atskatoties atpakaļ, saskatīt kaut nelielas savu noieto dzīves gadu "darba pēdas". Vēl man ļoti svarīgi, ka šajās pēdās ir gājuši un iet tie, kas mani turpinās – mani audzēkņi, kuriem esmu mācījusi pirmos profesionālos soļus mūzikas vidusskolā." (Ilma Grauzdiņa. Izredzētie. 2008. 196. lpp.)

Nozīmīgs ir Terēzijas Brokas ieguldījums Dziesmu un deju svētku tradīcijas saglabāšanā. Viņa bijusi XX–XXII Vispārējo latviešu Dziesmu svētku virsdiriģente, XXIII–XXVI Vispārējo latviešu Dziesmu svētku Goda virsdiriģente, VII Latvijas skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku virsdiriģente, Latgales Dziesmu svētku un Skolotāju koru salidojumu virsdiriģente un organizatore, Daugavpils pilsētas un rajona koru virsdiriģente.

Terēzijas Brokas profesionālais ieguldījums ir novērtēts: Latvijas Nopelniem bagātā mākslas darbiniece (1977), Latvijas Tautas skatuves māksliniece (1986), Triju Zvaigžņu ordeņa virsniece (1995), Kultūras ministrijas balvas tautas mākslā un Spīdolas balvas (1998) laureāte, Lielās mūzikas balvas 2003 un Latvijas Republikas Ministru kabineta goda diploma un balvas ieguvēja (2005). Diriģentei piešķirta Latgaliešu Kultūras gada balva "Boņuks" par mūža ieguldījumu latgaliešu kultūrā (2013) un Daugavpils domes balva "Par mūža ieguldījumu" (2015).

"Terēziju Broku atcerēsimies kā cilvēku ar īpašu dvēseles starojumu, sirsnīgu un labestīgu," raksta NKC pārstāvji.

Pateicību par nozīmīgo devumu mūža garumā izsaka Latvijas Kultūras ministrija, Latvijas Nacionālais kultūras centrs, Latvijas diriģentu saime.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!