Ar Latvijas pagrīdes mūzikas patriarhu Dambi, pēc pases Raimondu Lagimovu, satiekamies viņa Barona ielas dzīvoklī, kuru mūzikas žurnālists Uldis Rudaks savā grāmatā "Rokupācija" nosaucis par "rokmūzikas laboratoriju". Par intervijas iemeslu viņš pasmīn, nekādas īpašās attieksmes pret apaļo jubileju nav. Dambim 28. augustā palika 50. Pagātnē skatīšanās arī pagaidām "nebesī", vismaz tikmēr, kamēr vairākas reizes nav jāstāsta viens un tas pats. Tomēr Dambis ir lielisks stāstītājs. Par 80. gadu Rīgu, grupas "Inokentijs Mārpls" sākumu un saviem vienaudžiem runā bez vecišķa sentimenta un klišejiskiem vispārinājumiem.
Dambja jubileja tiks svinēta ar nelielu festivālu Kalnciema kvartālā, Rīgā, 30. augustā. Uzstāsies septiņas grupas. Viņš pats gan to tā īsti nav plānojis. Vispirms bijis iecerēts koncerts mēneša sākumā, tad rīkotāji lūguši pārcelt uz 30. augustu. Kas zina, varbūt uzķēruši jubilejas datumu. Tik tuvu līdzās divus pasākumus Dambis nav gribējis, tāpēc atkal jau nosmīn: "Turpat tad arī būs svinēšana, gan jau būs sanākusi publika, kam tas interesē."
2017. gadā grupa "Inokentijs Mārpls" svinēja savas pastāvēšanas trīsdesmitgadi. Par dibināšanas laiku pieņemts 1987. gads. Tiesa, pirmsākumi meklējami vēl pāris gadu agrāk, kad toreizējais padsmitnieks Dambis kopā ar draugiem Nilu Īli un Māri Švernu (pirmais tagad zināms kā lielisks perkusionists, otrs – ne mazāk leģendāras pašmāju pagrīdes grupas "Baložu pilni pagalmi" līderis – red.) nodibināja grupu "Aklā zarna". Vai toreiz tika domāts par pankroku, par protestu, vai spēlēšanu uz kādas skatuves? Visdrīzāk, nē. "Tas vienkārši bija tāds dabīgs process," saka Dambis.
Tēvs pret dēla aizraušanos bijis lojāls. "Sencis pats bija ar mūziku nodarbojies. Sešdesmitajos spēlējis rokenrolu. Mamma gan..., viņai tāda muzicēšana pa jocīgu likās. Viņa, piemēram, līdz šim nav bijusi nevienā "Mārpla" koncertā. Uz 50. jubileju Kalnciema kvartālā viņa taisās atnākt," Dambis pats sasmejas par šo vēsturisko pagriezienu.
