Projekts, kas ietver izstādi, zinātnisko konferenci un vairāku nozaru zinātniskās publikācijas, ir Mākslas muzeja Rīgas birža, Latvijas Universitātes un Latvijas Valsts mežzinātnes institūta "Silava" kopdarbs, kas tiek veikts ar Nīderlandes Karalistes vēstniecības Latvijā un Nīderlandes Mākslas vēstures institūta RKD (Rijksbureau voor Kunsthistorische Documentatie) Hāgā atbalstu.

Izstāde ir stāsts par 16. un 17. gadsimta kuģniecības sakariem ar Nīderlandi vai konkrēti – no Rīgas, Ventspils un Liepājas ostām aizvestajiem ozoliem. No Baltijas tika eksportēts izcilas kvalitātes kokmateriāls, bet Nīderlandē no tā izgatavoja gleznu pamatnes, t.s. paneļus, ko senie meistari apgleznoja. Šobrīd, pēc daudziem gadsimtiem, tie ir miljonus vērti mākslas darbi. 21. gadsimta modernās tehnoloģijas un pētniecības metodes beidzot ļauj apstiprināt to, par ko mēs tikai nojautām: lielo Eiropas muzeju krātuves ir pilnas ar Baltijas ozolu.

Ekspozīcija iepazīstina skatītājus ar Rīgas biržas 16. un 17. gadsimta holandiešu un flāmu glezniecības kolekcijas un senā ozolkoka pētniecības rezultātiem. Ozolu izpētei ir divi veidi. Pirmais – gadskārtu skaitīšana ar dendrohronoloģijas metode, izmantojot Eiropas un Latvijas datu bāzes, un otrais, kas ir vēl tikai iedīglī, – Baltijas ozola DNS noteikšana.

Vienlaikus šī izstāde ir daudzu gadu Rīgas biržas, holandiešu un flāmu kuratoru konsila "CODART", kā arī Nīderlandes Mākslas vēstures institūta sadarbības rezultāts, kas taps zinātniskajā katalogā, kurā, uzrādot dažkārt ilgo un sarežģīto diskusiju procesu dažādu darbu atribūcijā, tiks publicēta vērtīgākā kolekcijas daļa. Savukārt ekspozīcijā atsevišķi interesanti pētniecības aspekti tiks vizualizēti tekstos un fotogrāfijās, parādot gan atklājumu, gan ceļu uz to.

Mākslas muzejā Rīgas birža glabājas Baltijā lielākā holandiešu un flāmu mākslas kolekcija, kas ietver tādus pazīstamus sava laika māksliniekus, kā Bartolomeusu Sprangeru (Bartholomeus Spranger, 1546–1611), Pīteru Pītersu Artsenu (Pieter Pietersz Aertsen, 1540–1603), Josu de Mompēru Jaunāko (Joos de Momper II, 1564–1635), Danielu Sēhersu (Daniël Seghers, 1590–1661), Esiasu fan de Feldi (Esaias van de Velde, 1587–1630), Antonisu fan Deiku (Antoon van Dyck, 1599–1641), Kristofu Jakobsu fan der Lāmenu (Christoffel Jacobsz van der Laemen, ap 1606–1652), Kvirinu Heritsu fan Brēkelenkamu (Quirigh Geritsz van Brekelenkamp, ap 1620–1668), Sālomonu fan Rausdālu (Salomon van Ruysdael, ap 1600–1670), Janu Porsellisu (Jan Porcellis, ap 1584–1632), Melhioru de Hondekuteru (Melchior d'Hondecoeter; ap 1636–1695), Jākobu fan Lo (Jacob van Loo, 1614–1670), Pīteru de Moleinu (Pieter de Molijn, 1595–1661) un Adriānu fan de Fenni (Adriaen van de Venne, 1589–1662).

Ekspozīcijai atlasītie darbi ir daļa no Latvijas Nacionālā mākslas muzeja (LNMM) krājuma "zelta fonda", kas pārsvarā veidojies laika posmā no 18. gadsimta otrās puses līdz 19. gadsimta beigām kā dažādu privātpersonu novēlējumi vai dāvinājumi Rīgas pilsētai vai Kurzemes provinces muzejam. Pazīstamākās no senajām privātkolekcijām ir piederējušas Nikolausam fon Himzelim (Nikolaus von Himsel, 1725–1764), Reinholdam Filipam Šilingam (Reinhold Philipp Schilling, 1819–1888), Karlam Kristofam Grosam (Carl Christoph Gross, 1790–1873), Augustam Heinriham Holanderam (August Heinrich Hollander), Frīdriham Vilhelmam Brederlo (Friedrich Wilhelm Brederlo, 1779–1862), Ludvigam Vilhelmam Kerkoviusam (Ludwig Wilhelm Kerkovius, 1831–1904), Dominiko de Robiāni (Domenico de Robiani, 1795–1889), Paulam fon Tranzē-Rozenekam (Paul von Transehe-Roseneck, 1853–1928) un citiem izcilajiem Rīgas kultūras dzīves veidotājiem.

Paralēli izstādei "Baltijas ozoli" Mākslas muzeja Rīgas birža Boses zālē no 3. augusta līdz 30. novembrim tiek eksponēta 17. gadsimta holandiešu grafika no LNMM Ārzemju grafikas kolekcijas. Izstāde "Oforta zelta laiki" ietver Rembranta (Rembrandt Harmenszoon van Rijn, 1606–1669), Andriāna fan Ostades (Adriaen van Ostade, 1610–1685), Klāsa (Nikolāsa) Berhema (Claes (Nicolaes) Berchem, 1621(22)–1683), Paulusa Potera (Paulus Potter, 1625–1654) un citu meistaru darbus.

Projekts īstenots Latvijas valsts simtgades programmas ietvaros.