Diriģenta Normunda Šnē veidotajā koncertprogrammā zem maestro diriģenta zižļa stāsies Valsts kamerorķestris "Sinfonietta Rīga" un Tallinas kamerorķestris. Godpilna vieta koncertprogrammā ierādīta gan 20. gadsimta vēstures kolīzijās dzimušajiem ģēnijiem – Bēlam Bartokam un Bohuslavam Martinū, gan diviem izciliem baltiešiem, mūsdienu klasiķiem – Pēterim Vaskam un Erki Svenam Tīram. Līdz ar Rīgas un Tallinas kamerorķestriem, koncertā uz skatuves kāps arī izcilais franču vijolnieks Marks Buškovs (Marc Bouchkov), atskaņojot Pētera Vaska vijolkoncertu "Tālā gaisma".

Baltijas jūras festivālā, kas ik vasaru Zviedrijas galvaspilsētā Stokholmā pulcē izcilākos Ziemeļeiropas mūziķus, orķestrus un korus "Sinfonietta Rīga" viesosies nu jau trešo reizi. Šoreiz latviešu atkalsatikšanās ar zviedru klausītājiem ir jo īpaši nozīmīga, jo festivāla fokusā ir Baltijas valstu simtgades.

Uz Stokholmu "Sinfonietta Rīga" mūziķi dosies kopā ar saviem ilggadīgajiem sadarbības partneriem un domubiedriem – Tallinas kamerorķestri, ar kuriem iestudētas kopīgas koncertprogrammas un gūta starptautiska atzinība, saņemot prestižo Grammy balvu par dalību Arvo Perta skaņu ierakstā "Adam's Lament". Latviešu un igauņu dubultsastāvs festivāla klausītājiem piedāvās diriģenta Normunda Šnē veidoto koncertprogrammu, kas 2016. gada martā tika atskaņota divos koncertos – Rīgā, Lielajā ģildē un Tallinā, koncertzālē "Estonia".

Koncertprogrammas kodolu veido viens no ievērojamākajiem temperamentīgā ungāru klasiķa Bēlas Bartoka sacerējumiem – 1936. gadā tapušais opuss "Mūzika stīgām, sitaminstrumentiem un čelestai". Iecerēts kā divu stīgu orķestru "saruna", skaņdarbs klausītāju ieved suģestējošā divbalsu sapņu tēlu pasaulē, kam kulminācijas brīžos lemts izvērsties mežonīgā muzikālā divkaujā. Īpaša loma bagātajā skaņu audeklā atvēlēta sitaminstrumentiem ar gluži mistiskās nokrāsās vibrējošo timpānu glissando un čelestas metafizisko sapņainumu. Ne velti Eiropas muzikālajā kultūrā Bartoka mūzika spējusi iemantot teju kanonizēta kulta statusu. To apliecina arī fakts, ka skaņdarbs kā vienlīdzīgs un spēcīgs skaņas izteiksmes līdzeklis vairākkārt ticis izmantots kinolentēs, pazīstamākās no tām – Stenlija Kubrika 1980. gada psiholoģiskās spriedzes trilleris "Mirdzums" ("The Shining") un Spaika Džonza 1999. gadā maģiskā reālisma žanrā uzņemtā komēdija "Būt par Džonu Malkoviču" ("Being John Malkovich").

Savukārt čehu komponista Bohuslava Martinū "Dubultkoncerts diviem stīgu orķestriem, klavierēm un timpāniem", kura kompozicionālajā struktūrā izmantota divu stīgu orķestru "sarunas" metode, tapis 1938. gadā, politiski sarežģītā laikmetā, kas dramatisko pretrunu un muzikālā piesātinājuma nozīmē to ideāli savij ar Bartoka muzikālās valodas raksturu.

Ar lepnumu un pašapziņu koncertprogrammā līdzās pasaules mūzikas literatūras šedevriem likta arī oriģinālā un savpatā Baltijas balss. Latvietis Pēteris Vasks un igaunis Erki Svens Tīrs pārstāv intraverto, apcerīgo, meža un jūras vibrācijām piesātināto Austrumbaltijas skanējumu. Tā ir dziļi koncentrēšanās uz būtisko, melanholiska un vienlaikus spīta un izturības pilna balss, ko tik augstu vērtē klausītāji ne vien Eiropā, bet daudzviet pasaulē. "Sinfonietta Rīga" koncertā atskaņos Pētera Vaska pazīstamo vijolkoncertu "Tālā gaisma", kurā solista gods uzticēts izcilajam franču vijolniekam ar krievu saknēm Markam Buškovam. Tallinas kamerorķestra mūziķi savukārt piedāvās ne mazāk pazīstamo "kadiķu salas apdzīvotāja" Erki Svena Tīra opusu "Bāka", kas laiku pa laikam iemirdzas arī "Sinfonietta Rīga" repertuārā.

Baltijas jūras festivālu 2003. gadā dibinājis toreizējais Bervalda zāles direktors Mikaels Tīdens sadarbībā ar tādiem klasiskās mūzikas smagsvariem kā Losandželosas Filharmoniskā orķestra ilggadīgo māksliniecisko vadītāju, diriģentu un komponistu Esu Peku Salonenu un Sanktpēterburgas Marijas teātra orķestra māksliniecisko vadītāju Valēriju Gergijevu. Jau no pašiem pirmsākumiem par festivāla idejisko vadmotīvu tikusi izvirzīta Baltijas jūras ekoloģijas tēma un reģiona valstu ieinteresēta sadarbība dabas ilgtspējas jautājumu risināšanā. Ne velti festivāla patronu pulkā stājies arī Pasaules dabas fonds (WWF).

Baltijas jūras festivāls turpināsies līdz pat 1. septembrim. Visi festivāla koncerti norisināsies Stokholmas Bervalda zālē.