2018. ir ne vien Latvijas, bet arī Eduarda Rozenštrauha simtās jubilejas gads. Komponista liktenis līdz šim nav pētīts un fiksēts kādā biogrāfiskā artefaktā, tādēļ filmas veidotāji ir paveikuši nozīmīgu darbu arī Latvijas kultūras mantojuma saglabāšanā. 17. un 18. augusta vakari LTV1 ēterā paies tautā iecienīto melodiju autora jubilejas zīmē, portālu "Delfi" informē LTV pārstāve Krista Luīze Priedīte
Eduards Rozenštrauhs ir vien dažus mēnešus vecāks par Latviju. Zināmās dziesmas "Zilais lakatiņš" un vēl ap 60 tautā dziedātu melodiju autors slavas virsotnē nokļuva Atmodas laikā, bet aizgāja mūžībā 1992. gadā. Komponists dzīvoja noslēgti un par savu dzīvi daudz nestāstīja. Dokumentālajā filmā "Zilais lakatiņš" tās veidotāji atraduši vēsturiskas liecības komponista tuvinieku vidū – meitas, mazmeitas un māsasmeitas stāstos, laikabiedru atmiņās – Leļļu teātra kolēģu un mūziķu, kuri Atmodas laikā koncertējuši kopā ar pašu Rozenštrauhu. Lai atklātu viņa biogrāfiju, izmantoti arī Latvijas Nacionālā arhīva materiāli un vēsturnieku skaidrojumi par to, kāda ir bijusi Eduarda Rozenštrauha un laikmeta likto šķēršļu mijiedarbība.
Bez "Zilā lakatiņa" komponists ir sacerējis arī "Vecpiebalgas ūdensrozes", "Vecās dzirnas", "Ai, māte Latgale" un daudzas citas tautā mīlētas dziesmas.
Rundāles pils saimnieks Imants Lancmanis, kurš 1988. gada 13. jūlijā bija kāt, kad Rundāles pils pagalmā notika Eduarda Rozenštrauha pirmā vēsturiskā uzstāšanās, filmā to nodēvējis par mistēriju: "Šeit bija drīzāk mistērija. Rozenštrauhs, protams, bija simbols, un tajā karstajā dienā, kad viņš tur gatavojās iznākt uz kāpnēm, cilvēki plūda, nevis tā, kā nāk uz koncertu, bet notika tiekšanās uz sauli, kaut kādā dīvaina masu pievilkšanās, kaut kāds magnētisms."
Dokumentālo filmu "Zilais lakatiņš" veidojusi žurnāliste Ilze Strenga un režisors Guntis Lēmanis, operatori Uvis Burjāns un Jānis Eicēns, skaņu režisori Bruno Cabulis un Diāna Pāvilsone. Filmas pirmizrāde – piektdien, 17. augustā, pulksten 21.15, LTV1.
