Abas izstādes apzināti tika veidotas kā diena pret nakti. Ja "Dižā vācu māksla", kas ar statujām līdzīgām blondīnēm, idealizētiem karavīru stāviem un perfektām ainavām reprezentēja Trešā reiha mākslu un bija izstādīta plašajā Mākslas namā ar baltām sienām un marmora grīdām (kur – ironiski – mūsdienās ir laikmetīgās mākslas muzejs), tad "Deģenerātu mākslai" nācās samierināties ar krietni vien pieticīgākiem apstākļiem. Izstāde notika bijušā Arheoloģijas institūta ēkas otrajā stāvā, un, lai tur nokļūtu, apmeklētājiem nācās kāpt pa šaurām kāpnēm. Savukārt darbi pie sienām bija izvietoti haotiski, citi pat ačgārni, daži no tiem nebija pat ierāmēti vai arī piestiprināti ar parastiem vadiem vai virvēm.
Lai turpinātu lasīt, iegādājies abonementu.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit
