Foto: Publicitātes foto

Tuvojoties Dziesmu un deju svētkiem, portālā "filmas.lv" ievietota režisora Askolda Saulīša dokumentālā filma "Dziesmuvara" – stāsts par Dziesmu un deju svētku tradīcijas attīstību vairāk nekā simt gadu garumā, portālu "Delfi" informē Nacionālā kino centra pārstāve Kristīne Matīsa.

Dokumentālās filmas "Dziesmuvara" veidotāji savu Dziesmu svētku redzējumu ļauj izstāstīt dokumentālam koptēlam – latviešu karavīram, kara lidotājam, ērģelniekam un koristam. Lidojumā virs Latvijas – vēsturiskās fotogrāfijās, dažādās laikmeta liecībās, oficiālās un ģimeņu hronikās, kā arī liktenīgo dziesmu motīvos ir atgādināts par latviešiem dotās dziesmuvaras pārlaicīgumu, nozīmi nācijas pašapziņas celšanā, tautas saliedēšanā un brīvības gara uzturēšanā jebkuros apstākļos, kā tēvzemē, tā trimdā.

Filmas scenārija autori ir Dainis Īvāns un Askolds Saulītis, režisors – Askolds Saulītis, operators – Andris Priedītis, producents – biedrība "Terra Europa". Darbs pie filmas uzsākts 2016. gadā ar Latvijas Nacionālā kultūras centra un Valsts Kultūrkapitāla fonda finansiālu atbalstu. Filmas garums – 58 minūtes.

Filmas režisors Askolds Saulītis stāsta: "Līdz ar pirmo vidzemnieku dziedāšanas dienu Dikļos 1864. gadā un 1873. gada Pirmajiem Vispārējiem latviešu dziedāšanas svētkiem Rīgā Dziesmu svētki kļuvuši par neatņemamu latviskās identitātes sastāvdaļu. Filmā atainoti centieni Dziesmu svētkus pakļaut dažādiem ideoloģiskiem mērķiem un tautas attapība to nepieļaut. Dziesmuvara tautai devusi spēku izcīnīt neatkarīgu valsti, izturēt karos, pretoties pārtautošanai. Dziesmu svētkos nostiprinājies mūsu gara spēka karaspēks, kas Trešajā atmodā izrādījies stiprāks pat par padomju okupantu bruņotajiem spēkiem".

Filma "Dziesmuvara" pirmizrādi piedzīvoja šā gada jūnija pirmajās dienās, līdz ar to Askolda Saulīša filma kļūst par jaunāko Latvijas filmu, kas noskatāma portāla "filmas.lv" sadaļā "Latvijas filmas tiešsaistē". Iepriekš portāla saturs tika papildināts ar Līgo svētku piedāvājumu, kur Askolda Saulīša dokumentālā filma "Astoņas zvaigznes", kas tapusi Nacionālā Kino centra programmā "Latvijas filmas Latvijas simtgadei", kļuva par pirmo Simtgades filmu portālā filmas.lv un izpelnījās lielu interesi, ierindojoties skatītāko filmu trijniekā.

Režisors Askolds Saulītis dzimis Liepājā un mācījies Liepājas lietišķās mākslas vidusskolā, 20 gadu vecumā pārcēlies uz Rīgu un sācis strādāt Rīgas kinostudijā. 1993. gadā debitējis kā dokumentālā kino režisors ar filmu Kas dzīvo komunalkā, 1999. gadā vienlaikus veidojis savus pirmos un pagaidām vienīgos mēģinājumus citos filmu veidos – animācijas īsfilmu "Clara un Rubinšteins" un spēles īsfilmu "Tristans un Izolde" triju noveļu ciklā "Trīs stāsti par…" (2000). Ap gadsimtu miju regulāri saņēmis Nacionālā filmu festivāla "Lielais Kristaps" balvas – gan kā labākais dokumentālā kino režisors, gan Skatītāju balvas par filmām "Sarkanais un Brūnais" (2000), "Jaunības avots" (2001), "Keep smiling!" (2003), "Svētku anatomija" (2005). Laika gaitā izkristalizējusies Askolda Saulīša galvenā tematiskā interese kā režisoram un producentam – Latvijas valsts vēsture visa 20. gadsimta garumā –, par to liecina arī filmas "Bermontiāda" (2009), "Atmodas antoloģija" (2013) un "Baltijas brīvības ceļš" (2014).

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!