Foto: Argo Ingver
Igauņu dejotāji no Hānjas ciemata ir pirmais ārzemju deju kolektīvs vēsturē, kas piedalīsies Vispārējo Dziesmu un deju svētku lieluzvedumā "Māras zeme". Par to viņi saka paldies Veclaicenes tautas namam, kas palīdzēja viņiem gana prasmīgi noblēdīties un pārtapt par latviešiem. Stāsts par viltīgajiem igauņiem publicēts izdevumā "Maaleht".

Viss sācies jau 2014. gadā, kad Hānjas Deju, rotaļu un dziesmu biedrība (Haanja Tantsu Mängu Laulu Selts) jautrā noskaņojumā no iepriekšējiem igauņu Dziesmu un Deju svētkiem devās mājup. Dejotāji jau sāka kaldināt jaunus un diženus nākotnes plānus. It kā garāmejot kāds nāca klajā ar priekšlikumu braukt uz Latvijas deju svētkiem. "Tas viss sākās kā joks," izdevumam "Maaleht" atklāj deju kolektīva vadītāja Ulvi Tomika.

To, ka situācija nudien ir unikāla, apliecina arīdzan Dziesmu un Deju svētku biroja darbinieki – izņemot trimdas latviešus, nekad deju lieluzvedumā nav piedalījies neviens ārzemju deju kolektīvs.

"Deju kolektīvi no ārzemēm nepiedalās. Tas ir saistīts ar stingriem programmas apgūšanas procesiem, atlasēm un skatēm," skaidro Dziesmu un Deju svētku sabiedrisko attiecību vadītāja Inga Vasiļjeva. "Parasti ārvalstu kolektīvi piedalās pasākumos Rīgas pilsētvidē. "

Lai īstenotu savu plānu, dejotājiem bijis jāpūlas divus gadus, un tikai šā gada aprīlī viņi uzzināja, ka sīvā konkurencē izcīnījuši tiesības piedalīties Latviešu Dziesmu un deju svētkos kā Veclaicenes vecākās paaudzes deju kolektīvs "Korneti".

Ceļgals jāceļ augstāk un pēda jānostiepj enerģiskāk

Igauņiem ar Veclaicenes latviešiem jau sen ir labas attiecības, jo no Hānjas nav tālu jābrauc, lai piedalītos kaimiņzemes deju ballītēs. Vienā no šādām ballītēm Aigars no Hānjas, kurš ir, kā raksta paši igauņi, ir labs runātājs, Veclaicenes tautas nama vadītājai Maija Rozītei teicis: "Klau, brauksim uz Rīgu!"

Viņai šie vārdi "aizķērās", jo pašiem sava deju kolektīva nekad nav bijis. "Sākumā nedomājām, ka tas būs pa īstam, bet ar katru mēnesi viss kļuva arvien nopietnāk," atminas Ulvi Tomika.

Foto: Argo Ingver

Igaunijā dziedātāji un dejotāji sāk gatavoties svētkiem gadu pirms pasākuma, bet Latvijā – jau divus, tāpēc jaunizceptajam "latviešu" deju kolektīvam jau pagājušā gada pavasarī bija jāuzstājas komisijai un jāprot parādīt obligātās dejas.

Lai arī vietējie noslēpumu zināja, tomēr atbalstīja igauņu centienus, tāpēc arī patieso nacionalitāti no komisijas izdevās daļēji noslēpt. Latvieši pirms uzstāšanās igauņiem mācījuši, kā pareizi dejojama latviešu polka – ceļgals jāceļ augstāk un pēda jānostiepj enerģiskāk. "Īstus latviešus no mums tomēr nevar iztaisīt," smejas Tomika.

Vai deju kolektīvs pēc latviešu tautas tērpu šūšanas un divu gadu vingrināšanās patiešām tiks uz deju svētkiem, nebija skaidrs līdz skatei šā gada aprīlī. Taču skaidrāks par skaidru bija tas, ka noslēpt savu tautību nebūs iespējams – visiem dalībniekiem bija jāreģistrējas ar savām ID kartēm.

Igaunijā nevērtē tik strikti kā Latvijā

"Pirms mūsu uzstāšanās komisija sāka sava starpā sačukstēties. Kāds jau zināja, ka mēs esam igauņi, kāds vēl ne," atklāj Tomika. "Protams, mēs nesaņēmām tikpat daudz punktu kā Latvijas kolektīvi."

Komisija vērtēja dejošanas prasmes, horeogrāfiju, dejas rakstura izpaušanu, muzikalitāti un skatuves kultūru, bet liela nozīme bija arī īstiem latviešu tautas tērpiem, kas palīdzēja izcelt atšķirīgo un apvienot visus vienā veselumā.

"Arī Igaunijā svārkiem ir jābūt vienā garumā, bet to neviens nevērtē tik strikti kā Latvijā," saka grupas vadītāja. Dejotājiem nebija jāšuj viss tērpa komplekts, jo kaimiņteritorijās tautastērpi ir diezgan līdzīgi. Sievietes tika pie jauniem svārkiem un aubes, bet vīrieši – jaunas vestes un biksēm.

"Tautas nama vadītāja Maija mums bijusi kā eņģelis. Viņa mūsu vietā nokārtoja visu komunikāciju, reģistrēšanos un tautas tērpu gādāšanu," saka Tomika. "Es domāju, ka viņa juta līdzi un uztraucās vairāk nekā mēs paši."

Latvieši visu dara maksimāli

Lai arī Latvijā gan Dziesmu svētku estrāde, gan Deju svētku laukums ir daudz mazāki nekā Igaunijā, tomēr iedzīvotāju valstī ir vairāk, tāpēc kolektīvu starpā ir lielāka konkurence, kas latviešus padara centīgākus.

"Es nekad dzīvē neesmu redzējusi tādu aizrautību, lai tiktu uz Deju svētkiem, kā latviešiem. Gan dejotāji, gan kolektīvu vadītāji un darbinieki visu dara maksimāli. Latvieši ieguldīja visu savu laiku un iespējas, lai visi no reģiona tiktu uz svētkiem," stāsta Tomika. "Pie mums es neesmu neko tādu redzējusi. Šeit katrs knibinās pats par sevi."

Nu Hānjas Deju, rotaļu un dziesmu biedrība ir radījusi sev lielisku situāciju ar divreiz lielāku iespēju piedalīties Dziesmu un deju svētkos. "Mēs neesam domājuši, vai tiešām piedalīsimies, bet uz Igaunijas deju svētkiem, kas notiks nākamgad, esam reģistrējušies," atklāj Tomika.

Savukārt Veclaicenes tautas nama vadītāja Maija Rozīte saka, ka igauņu kolektīvs ir kā viena liela ģimene, turklāt ar labu dejotprasmi, kvalitatīvu sniegumu un vēlēšanos izdejot deju par prieku sev un citiem.

"Sākumā tā likās pārdroša un traka ideja, taču pasaule jau tikai uz trakajiem balstās," igauņu sasniegumu komentē Rozīte.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!