Sākotnēji valdošo seksuālās visatļautības vilni, kura laikā tika propagandēta seksuālā brīvība, nomainīja jauns vēstījums – visa seksuālā enerģija jānovirza komunisma celtniecībai. Šis jaunais vēstījums sakrita ar PSRS vēstures posmu, kad cilvēkiem arvien mazinājās ilūzijas par komunismu un notika arvien lielāka sabiedrības noslāņošanās, – tas bija laiks, kad Komunistiskā partija un tās vadoņi centās manipulēt ar darbaļaužu masām visās jomās, tostarp mēģinot ieaudzināt uzskatu, ka nodarboties ar seksu, domāt un runāt par to nav tas labākais – padomju cilvēkam ir jādomā par augstākām vērtībām.
Jāatzīst, ka filmas galvenā vērtība ir stāstā par seksu, kāds tas bija Padomju Savienībā tūlīt pēc tās izveidošanās – Ļeņina laikā. Arī filmas auditorijai, visticamāk, būs jau lielāks vai mazāks personisks vai vecāku stāstos balstīts priekšstats par to, kāda bija situācija PSRS tās pēdējās desmitgadēs, bet tieši ieskats seksuālās atbrīvošanās kustībā, kas notika 20. gadsimta 20. gados, dod filmai papildu pievienoto vērtību – jo šis stāsts ir mazāk zināms. Filma, izmantojot vēsturiskus kadrus, dod ieskatu laikā, kad pēc Pirmā pasaules kara un cariskās Krievijas režīma gāšanas Padomju Savienībā notika seksuālās atbrīvošanās revolūcija. Pēc nākšanas pie varas 1917. gada oktobrī boļševiki ne tikai pasludināja vīriešus un sievietes par vienlīdzīgiem, bet arī uzlaboja cilvēku tiesības seksuālajā jomā – sākot ar to, ka cilvēki varēja šķirties, kad vien to iedomājās, bez baznīcas iejaukšanās, turpinot ar abortu legalizēšanu un beidzot ar to, ka no krimināllikuma tika izņemtas visas atsauces uz homoseksuālismu un cilvēki varēja brīvi nodarboties ar savu privāto dzīvi bez valsts iejaukšanās. Arī prostitūcija tika legalizēta un prostitūtām nodrošināta valsts palīdzība cita darba meklējumos[1].
Kas filmā netiek uzsvērts, bet ir svarīgi akcentēt: tā laika PSRS un Krievija rezultātā kļuva ļoti progresīvas pretstatā tā laika Eiropas valstīm. Eiropā joprojām homoseksuālisms bija krimināli sodāms, laulības šķiršana apgrūtināta un aborti aizliegti. Zīmīgi, ka šobrīd, simt gadus vēlāk, Eiropā vērojama pilnīgi cita situācija, savukārt Krievija atgriezusies pie cariska autoritārisma un valsts kontroles pār cilvēku dzīvi, tai skaitā seksuālajā jomā. Tomēr ne visas 20. gados Padomju Savienībā ieviestās idejas ir tikai pozitīvi vērtējamas. Piemēram, laukos (un lielākā daļa tā laika Krievijas iedzīvotāju dzīvoja laukos) ģimene kā cilvēkus kopā saturoša vērtība bija ļoti svarīga. Cilvēki nebija spējīgi no tās tā pēkšņi atteikties, un vieglāka laulību šķiršana nenāca par labu sabiedrībai, kura jau tā grima dziļā nabadzībā.
Savukārt pēc Staļina nākšanas pie varas valsts atgriezās pie cilvēku dzimumdzīves kontroles, tika atjaunoti kriminālsodi par homoseksuālismu un lielākā daļa no revolūcijā izcīnītajām brīvībām pazuda, Staļinam tās atkal aizliedzot un ieviešot iespējas Komunistiskajai partijai kontrolēt pat cilvēku savstarpējās attiecības.
Neliels filmas trūkums ir tas, ka tā brīžiem ir pārāk vispārīga, tai reizēm pietrūkst konkrētu piemēru, kas ilustrētu filmas autoru idejas. Kolmane filmā spēj ļoti labi atklāt vispārīgās atšķirības Staļina, Hruščova un Brežņeva valdīšanas laikā, ko, bez šaubām, izjuta arī šeit, Latvijā, vienlaikus lielai daļai skatītāju šīs atšķirības pie dažādiem Padomju Savienības līderiem ir ļoti labi zināmas. Tas loģiski noved pie otras lietas, kā, šķiet, filmā tomēr ir krietni par maz, – paša seksa. Filma būtu tikai ieguvusi, ja tajā būtu iekļauts vairāk tā laika cilvēku stāstu: vairāk interviju un vairāk dokumentālo kadru par dažādu PSRS laikmetu seksuālo realitāti. Filmā pietrūkst tieši laikmetam raksturīgo iezīmju, tādu, kā, piemēram, "jā, mēs ar Ivaru iepazināmies pārgājiena laikā, pārgulējām viņa teltī, un nu jau mums būs otrais bērns". Tāpat arī par cilvēku seksuālajām attiecībām PSRS dažādu tautību starpā – kā cilvēki sadzīvoja ar to, ka visi tagad bija spiesti draudzēties ar visiem, kā jau padomju cilvēkam tas pieņemts? Un kā padomju varas no augšas uzspiestā visu tautu sadraudzība ietekmēja cilvēku seksuālās attiecības? Ļoti daudzās valstīs PSRS, arī Latvijā, nereti izveidojās jauktās ģimenes, kurās viens cilvēks bija ieceļojis no citas "brālīgās padomju republikas", savukārt otrs bija vietējais. Pirmskara valstīs šādas situācijas nebija tik biežas, un šīs, izmainītās, seksuālās un sociālās realitātes aprakstīšana filmai būtu devusi papildu vērtību un ļautu no šāda cilvēciskā skatpunkta pastāstīt par to, kā tad bija ar to seksu starp proletāriešu brāļu tautām Padomju Sociālistisko Republiku Savienībā.
Nobeigumā jāsaka, ka nu jau pagājuši teju trīsdesmit gadi, kopš Padomju Savienība sabrukusi. Savienība, kurā "seksa nebija". Valstīs kā Latvija vecākiem cilvēkiem par seksu joprojām nav īpaši ērti runāt, savukārt tādās valstīs kā Krievija staļiniskā homo sovieticus mentalitāte iesēdusies cilvēkos tik dziļi, ka par šīm tēmām nereti arī jaunāki cilvēki joprojām nerunā un aizliegumi palikuši spēkā. Par to, kā postpadomju valstīm gājis šajā laikā, un to, kā tādas valstis kā Krievija nogājušas veselu apli – sākumā visu aizliegto atļaujot, tad atkal aizliedzot –, noteikti ir vērts uzņemt atsevišķu filmu, bet par Ināras Kolmanes "Dubulto dzīvi" jāsaka, ka tā dod vērtīgu ieskatu šajā tēmā, īpaši jau pieminētajā 20. gadsimta 20. gadu seksuālajā revolūcijā PSRS. Filma rada pārdomas un dod vēl vienu iemeslu katram skatītājam vēlreiz aprunāties ar saviem vecākiem un vecāka gadagājuma radiniekiem, draugiem un paziņām. Sak, nu, kā tad tur īsti bija?
[1] "Socialist Worker" raksts par PSRS sociālās revolūcijas ietekmi uz cilvēku seksuālajām attiecībām – https://socialistworker.co.uk/art/19929/Russias+sexual+revolution+after+1917
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
