Pasākuma programmā – tikšanās ar jubilāru, kā arī trīs dokumentālo filmu seanss. Pasākuma apmeklētāji varēs noskatīties kinožurnālu "Padomju Latvija Nr 36" (1967), kā arī filmas "Tingeltangeis" (1992) un "Sods par sapni" (1994). Pasākumu vadīs kinooperators Miks Zvirbulis.

Kinorežisors Andris Rozenbergs dzimis 1938. gada 20. maijā, savu apzināto bērnību pavadījis aizkulisēs – pēc vācu okupācijas, kuras laikā rīdzinieku Rozenbergu ģimene tika izvesta uz Vāciju, Andra tēvs Kārlis kļuva par skatuves inspicientu Rīgas operetes teātrī, un mazais Andris rūpīgi skatījās visas izrādes un mēģinājumus. Latvijas Universitātes filoloģijas fakultātes diplomdarbam viņš izvēlējās analizēt latviešu kino dramaturģijas parādības. Tāpēc Rozenbergu uzaicināja strādāt Rīgas kinostudijas scenāriju redkolēģijā, kur viņš sāka rakstīt sižetiņus Kinematogrāfijas institūta VGIK studentu kursa darbiem un drīz pats iestājās režijas fakultātē. Grigorija Čuhraja meistardarbnīcu viņš absolvēja ar Novosibirskas televīzijai uzņemtu dokumentālu filmu 1974. gadā.

1975. gadā Rozenbergs kļuva par štata režisoru Rīgas kinostudijā, un viņa pirmā spēlfilma "Atspulgs ūdenī" (1977.) saņēma Vissavienības kinofestivāla balvu kā labākā debija. Nākamā Rozenberga filma bija divsēriju "Gaidiet "Džonu Graftonu"" (1979), sekoja "Salavecīša personiskā dzīve" (1982), "Mans draugs Sokrātiņš" (1984), "Svītas cilvēks" (1985), "Uzvarētāja" (1987), "Dvēseles aizvējā" (1989). Viņa filmām raksturīgas smalkas raksturu nianses, sirsnīga ironija un paradoksu izspēle.

Režisors veidojis arī vairākas dokumentālās filmas, no kurām trīs varēs noskatīties jubilejas sarīkojumā. Pazīstamākā no tām ir "Sods par sapni" (1994). Tās centrā ir tā sauktā "franču grupa" – 1951. gada sākumā padomju varas apcietinātā latviešu inteliģentu kopa. Elzu Stērsti, Kurtu Fridrihsonu, Ievu Lasi, Maiju Silmali, Mirdzu Ersu, Mildu Grīnfeldi, Miervaldi Ozoliņu un citus par franču literatūras lasīšanu un interesi par Rietumu kultūru apsūdzēja dzimtenes nodevībā un notiesāja uz 10 līdz 25 gadiem ieslodzījuma Sibīrijas nometnēs.

Filma "Tingeltangelis" (1992.) ir stāsts par dziesmu festivālu "Ziņģe 1992".

Programmas nagla – Andra Rozenberga "cenzūras plaukta" filma – kinožurnāls "Padomju Latvija" Nr 36, (1967). Tas stāsta par komunālo pakalpojumu plusiem un mīnusiem, kuru asās ironijas dēļ funkcionāri nolēma sabiedrībai nerādīt.

Andris Rozenbergs tiek raksturots kā spilgta personība – erudīts, vienmēr radošs, diplomātisks, atsaucīgs, ar spilgtu humora izjūtu apveltīts, brīvi komunicē piecās valodās. Strādājis ilgus gadus par Latvijas Nacionālā Kinematogrāfijas centra ārzemju sakaru speciālistu. Pielicis lielu darbu Latvijas filmu nozares uzņemšanai Eiropas kopprodukciju fondos.