Īpašo filmu kolekciju par Latvijas mūsdienu arhitektūru Latvijas Arhitektu savienība veido jau piecus gadus. Katru gadu šī kolekcija tiek papildināta ar filmām par pēdējā gada laikā realizētajiem objektiem un ar arhitektūru saistītiem procesiem un notikumiem. Filmas gan profesionāļiem interesantā, gan citiem skatītājiem saprotamā un draudzīgā formātā iepazīstina ar Latvijas arhitektūru, nozares būtiskākajiem sasniegumiem, arhitektūras lomu sabiedrībā un vides veidošanā, veicina izpratni par vides un arhitektūras kvalitātes kritērijiem.

Ideja par filmām un to veidošanu radās 2013.gadā, un tās pamatlicējs ir tā laika Latvijas Arhitektu savienības valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Ķibilds. Filmu veidošana šķita piemērotākais veids, kā apzināt un dokumentēt nozīmīgākos iepriekšējā gada veikumus Latvijas arhitektūrā, parādīt nozari tās daudzveidībā, iezīmējot katra gada tendences, aktualitātes un spēcīgākos pieteikumus profesijā. Lai šo ideju realizētu, talkā tika aicināta arhitektūras žurnāliste Kristīne Budže un mākslinieks Ēriks Božis.

Filmu veidotājs Ēriks Božis komentē: "Arhitektūras Gada balvas filmu rašanās pamatā ir Mārtiņa Ķibilda vīzija par to, ka kvalitatīva Latvijas arhitektūra ir pelnījusi kvalitatīvu atspoguļojumu."

2013. gada Arhitektūras gada balvas ieguvēja – Saldus mūzikas un mākslas skola

Šo piecu gadu laikā uzņemtas jau vairāk kā 75 filmas, tā veidojot lielāko Latvijas arhitektūrai veltīto filmu kolekciju un būtisku mūsdienu Latvijas arhitektūras dokumentācijas avotu, kas tiek izmantots Latvijas arhitektūras reprezentācijai.

Filmu veidotāja Kristīne Budže: "Mūsdienās video ir viens no pārliecinošākajiem arhitektūras attainošanas veidiem. Telpas atklāšana kustībā ir līdzīga pieredzei, ko var piedzīvot, esot kādā ēkā klātienē. Klātbūtnes sajūtu vēl vairāk uzsver sarunas ar ēku autoriem, viņu stāstījums par ēku, pārdomas par arhitektūras aktuālajiem jautājumiem."

Objekti, par kuriem filmas tiek veidotas, katru gadu tiek izvēlēti saskaņā ar Latvijas Arhitektūras gada balvas žūrijas lēmumu par balvas nominantiem – darbiem, kurus konkursa žūrija izvirza pusfinālā. Katru gadu tiek radītas 10-16 filmas, to skaits atkarīgs no tā, kāds daudzums no Latvijas Arhitektūras gada balvai pieteiktajiem darbiem izvirzīti konkursa pusfinālam. Vienas filmas garums ir aptuveni 4-5 minūtes, un tajās ietvertas intervijas ar arhitektiem un objekta vizuālais atainojums. Šāds formāts ir ērti demonstrējams dažādu pasākumu ietvaros, tādējādi padarot informāciju par Latvijas arhitektūras labākajiem piemēriem saniedzamu visplašakajai auditorijai.

2014. gada Arhitektūras gada balvas ieguvējs – Rīgas Dizaina un mākslas vidusskolas koka mājas rekonstrukcijas projekts

"Līdz šim mūsdienu arhitektūra tika dokumentēta tikai žurnālā "Latvijas Architektūra". Videofilmas ir vēl viens veids, kā fiksēt mūsdienu Latvijas arhitektūras vēsturi un tā saglabāt liecības par to arī nākotnei," turpina Kristīne Budže.

Filmās tiek atspoguļotas gan vērienīgas sabiedriskās ēkas, gan privātmājas, publiskie un privātie interjeri, restaurēti vēsturiskie objekti, ainavu arhitektūras piemēri, vides dizaina objekti, izstādes un drukāti izdevumi par Latvijas arhitektūru un pilsētvidi. Katrs objekts tiek atspoguļots kontekstā ar tā apkārtējo vidi (izmantojot tālvadības filmēšanas iespējas). Filmās tiek parādītas gan niansētas arhitektūras detaļas, gan objekta tēls dažādos diennakts laikos, un tās tiek pielāgotas arhitektūras atainojuma specifikai.

Ēriks Božis: "Arhitektūra rodas lēni, un arī tās interpretacija filmu veidā notiek lēni. Piemēram, nemaz nav aprakstāmas sajūtas, kas rodas, piecos no rīta pacietīgi gaidot brīdi, kad lēnām parādās saule, kas atsedz ēkas fasādes faktūru. Un lai arī rezultāts ir tikai padsmit sekunžu ilgs "timelapse" kadrs, tomēr gandarījums par to ir grandiozs. Lai filmētu arhitektūru, vispār ir daudz kas ir jāzin par sauli un gaismu. Piemēram, ir dažas ēkas, kuru fasādes pa īstam "atdzīvojas" tikai ap Jāņiem, kad saule ir vistālāk aizgājusi, un skar to fasādes."

2015. gada Arhitektūras balvas ieguvēji – Rundāles pils un Latvijas Nacionālā bibliotēka

Būtiska katras filmas sastāvdaļa ir intervijas ar realizēto projektu arhitektiem un autoriem. Sarunās tiek atainots arhitektūras tapšanas process, ar to saistītās poblēmas un gūtās atziņas, kā arī pārdomas par Latvijas arhitektūrai aktuāliem jautājumiem. Katru gadu filmas vieno kāda kopīga tēma, kas filmu kopumu vieno stilistiski vienotā filmu kolekcijā. 2016. gada filmu caurvijošā tēma aptvēra jautājumu "Kas ir laba arhitektūra?", 2017. gadā filmas tika veidotas saskaņā ar izpratni par arhitektūras mērogu. Šogad filmas vienojošais temats apskatīs labu arhitektūru kā nepieciešamību.

Arī šogad par visiem deviņiem Latvijas Arhitektūras gada balva 2018 konkursam nominētajiem darbiem tiek uzņemtas filmas. Tās gandrīz jau ir gatavas, vēl palikuši tikai pēdējie pāris punkti uz i. Šogad kā jaunievedums Arhitektūras nedēļas notikumu sērijā būs tieši konkursam velītā filmu skate, kad pēc svinīgās balvu pasniegšanas ceremonijas tās apmeklētājiem būs iespēja skatīt visas deviņas filmas, kas uzņemtas Latvijas Arhitektūras gada balvas 2018 ietvaros.

2016. gada Arhitektūras gada balvas ieguvējs – Latvijas Nacionālā mākslas muzeja rekonstrukcija, restaurācija, jaunbūve


Ēriks Božis, kurš filmas uzņem jau kopš pirmā to filmēšanas gada par šogad piedzīvoto spilgtāko momentu filmu uzņemšanā: "Šī gada personiskākais un sentimentālākais pārdzīvojums bija filmēšana manā pirmajā un vienīgajā skolā – Liepājas 1. ģimnāzijā. Atgriešanās tik ļoti pazīstamajās telpās nāca kopā ar pēkšņu atklāsmi par to, ka, iespējams, savulaik aiz garlaicības tik ilgi pētītie skolas gaiteņu jūgendstila dekori ir bijuši kā neapzināts stimuls sajust kompozīcijas pamatus un savu dzīvi saistīt ar dažādām vizuāli radošām izpausmēm."

Līdz šim uzņemtās filmas apskatāmas Latvijas Arhitektu savienības mājas lapā un Latvijas Arhitektu savienības Youtube kontā.

2017. gada Arhitektūras gada balvas ieguvējs – Šaoliņas lidojošo mūku teātris

Latvijas Arhitektūras gada balva ir ikgadējs nacionāls arhitektūras konkurss ar mērķi apzināt un popularizēt Latvijas arhitektūras labākos sniegumus un veicināt arhitektūras augstvērtīgu attīstību. Tas ir Latvijas arhitektūras gada lielākais notikums, atzīts par valstiski nozīmīgu pasākumu, un pati balva ir augstākais apbalvojums Latvijas arhitektūrā. Latvijas Arhitektūras gada balvu organizē Latvijas Arhitektu savienība sadarbībā ar Latvijas Republikas Kultūras ministriju. Latvijas Arhitektūras gada balvas Partneris – Krassky.