Foto: DELFI
No Latvijas himnas pirmā ieraksta līdz Atmodas laika auseklīšiem, no izsūtījuma dienasgrāmatas līdz krustdūrienā izšūtam Staļina portretam – tie ir tikai daži priekšmeti izstādē "Latvijas Gadsimts", kas ir daudzšķautņains un apjomīgs Latvijas muzeju kopdarbs, veltījums valsts pastāvēšanas simtajai jubilejai. Kopumā tajā piedalās 68 dažādi Latvijas muzeji, caur priekšmetu stāstiem koncentrētā veidā runājot par valsts vēsturi, skarot gan politikas, gan ekonomikas, gan kultūras un sadzīves jomas. Vērienīgā izstāde plašākai publikai Latvijas Nacionālajā vēstures muzejā (LNVM), Brīvības bulvārī 32, plašākai publikai būs atvērta no 4. maija.

Izstādes projekta kopējais finansējums ir aptuveni 498 000 eiro, kas paredzēts divu gadu periodam. Izstāde LNVM būs aplūkojama līdz 2021. gada maijam.

Unikāls projekts, kas jautā – kas ir Latvija?

"Latvijas gadsimtu" veidojusi darba grupa, kuras sastāvā ir astoņi vēsturnieki. Izstādei ir 10 hronoloģiskā sadaļas, kas aptver periodu no laika īsi pirms Latvijas valsts dibināšanās līdz 2004. gadam, kad Latvija iestājās Eiropas Savienībā.

Izstādes darba grupas vadītājs un satura koncepcijas autors ir vēsturnieks Toms Ķikuts. Darba grupā strādājuši arī: LNVM Muzejpedagoģijas un izstāžu departamenta vadītāja Astrīda Burbicka, Viduslaiku, jauno un jaunāko laiku vēstures nodaļas pētnieks Arnis Strazdiņš, Latvijas Okupācijas muzeja Publiskās vēstures nodaļas vadošais pētnieks Dāvis Pumpuriņš, Latvijas Nacionālā mākslas muzeja (LNMM) Latvijas Vizuālās mākslas departamenta vadītāja Ginta Gerharde-Ueniece, LNVM izstāžu kuratore Andra Mihelsone, Muzeja un pētniecības centra "Latvieši pasaulē" projektu vadītāja Ieva Vītola, Rīgas vēstures un kuģniecības muzeja direktora vietniece Ilona Celmiņa, LNVM Viduslaiku, jauno un jaunāko laiku vēstures nodaļas pētnieks Imants Cīrulis, Latvijas Kara muzeja direktora vietnieks Juris Ciganovs, Rakstniecības un mūzikas muzeja eksperte Māra Eņģele un Cēsu Vēstures un mākslas muzeja vēsturnieks Tālis Pumpuriņš. Projekta vadītāja – Irina Zeibārte.

Izstādes ekspozīcijas iekārtojuma risinājumu veidojis dizaina birojs "H2E".

Foto: DELFI

"Izstādes centrālais jautājums ir pavisam vienkāršs – kas ir Latvija?" saka Toms Ķikuts. "Dažiem tas var šķist pat pārāk vienkāršs, uz ko atbilde ir pavisam skaidra, tomēr šajā gadsimtā ne viss ir bijis tik vienkārši. Mēs neesam varējuši visus šos simts gadus domāt par Latviju tā, kā to bija vēlējušies mūsu valsts dibinātāji. Ir bijis laiks, kad tā varēja būt tikai personīgā Latvija katra privātajā telpā, ir bijusi aizlauztā Latvija pēc Otrā pasaules kara, kad visām vērtībām bija jātop mainītām, Latvija, kas apvienoja cīņai, tā Latvija, kas dzejnieku, literātu prātos 19. gadsimta otrajā pusē," uzskaita vēsturnieks. Viņš izstādi raksturo ar vārdiem – daudzveidība, dažādība. "Šajos 654 kvadrātmetros ļoti blīvi varam no Atmodas laika mītiņa nokļūt 1938. gada Dziesmu svētkos, kolhoza kantorī, Daugavmalas ierakumos Neatkarības kara laikā. Tā ir iespēja vienuviet izjust šos dažādos Latvijas vēstures periodus un stāstīt par tiem. Tāpat daudzveidība un dažādība raksturo krājuma 15000 priekšmetu izvēli no piedāvātajiem 6000 tūkstošiem. Tās ir ne tikai relikvijas, ko parasti asociējam ar muzejiem – sudraba šķīvis, prezidenta pasniegts apbalvojums vai balva labākajam korim Dziesmu svētkos. Mūsu ieskatos laikmetu raksturo arī Gorbočova perestrokas laikā kooperatīvā ražotas matadatas vai palagi, kas nesagriezti un neapšūti ir glabājušies padomju laika sekcijā."

Izstādi papildina arī 50 dažādi multimediji – skaņa, attēls un dažās projekcijas.

Tāpat jau kopš pagājušā gada rudens darbojas digitālais projekts "Gadsimta albums", kurā ikviens var augšupielādēt savu fotogrāfiju no kāda zīmīga, vēsturiska notikuma savā vai savas ģimenes locekļu dzīvē. Līdz šim albumā pievienotas jau 512 fotogrāfijas.

Kā uzsver Ķikuts, izstādes mērķis ir mudināt diskutēt par vēsturi, par dažādiem gadsimta periodiem, ekspozīcijā izceltajiem akcentiem. Tieši diskusija un apmeklētāju viedokļi būs tas, kas ļaus muzejiem turpināt strādāt jau jaunā kvalitātē.

Foto: DELFI

Būtisks ieguvums – muzeju sadarbība

Izstāde būs 68 Latvijas muzeju kopdarbs, kāds kopš neatkarības atgūšanas tiek realizēts pirmo reizi.

"Izstāde "Latvijas Gadsimts" ir īpašs notikums nozares dzīvē," sarunā ar medijiem saka Kultūras ministrijas Kultūrpolitikas departamenta Muzeju nodaļas vadītājs Jānis Garjāns.

Kopumā Latvijas muzejos ir vairāk nekā seši miljoni dažādu kultūrvēsturisku priekšmetu. Kādā muzejā tie ir daži simti, kādā – tuvojas miljonam. "Šī izstāde kā savu resursu vēstījuma veidošanai ir izmantojusi nevis viena atsevišķa muzeja krājumu, bet visu mūsu kopējo bagātību – nacionālo muzeju krājumu. Tā ir unikāla iespēja apliecināt nacionālā krājuma nozīmību, vērtību un to, kā dēļ strādājam," uzsver Garjāns.

Muzeju sadarbība ir definēta kā viens no nozares nākotnes attīstības stratēģijas virzieniem. Kā piemēru Garjāns min nesen Orsē muzejā Parīzē atklāto Baltijas valstu simbolisma izstādi, kuras tapšanā sadarbojās Lietuvas, Latvijas un Igaunijas mākslas muzeji, kā arī starptautisko akciju "Muzeju nakts".

"Šādi kopprojekti ir kaut kas tāds, ko ir vērts kopt un par ko ir vērts domāt."

Līdz ar izstādes atklāšanu, tiek veidots tās katalogs latviešu un angļu valodā, kā arī bukleti, top muzejpedagoģiski risinājumi. Ekskursijas izstādē kopā ar tās kuratoriem notiks jau drīzumā.

Izstāde aktualizē jautājumu par muzeja telpām Rīgas pilī

Izstāde "Latvijas Gadsimts" sākotnēji bija iecerēta Rīgas pilī. Tai bija jābūt notikumam, kas atklāj atjaunoto pils konventa daļu, kur Nacionālais vēstures muzejs atradās no 1920. līdz 2014. gadam. Kā medijiem saka Irina Zeibārte, diemžēl dzīve ievilkusi savas korekcijas. Šobrīd muzejs atrodas Brīvības bulvārī 32, telpās, kur ilgus gadus bija Latvijas Universitātes Vēstures un filozofijas fakultāte.

"Daudzi par šīm telpām bija ļoti skeptiski," saka Zeibārte , tomēr pateicoties Valsts nekustamo īpašumu un Kultūras ministrijas atbalstam, pie esošajiem apmēram 500 kvadrātmetriem pievienoti vēl nepilni 200 kvadrātmetri un kopumā šobrīd izstāde apmeklētājiem tiem piedāvāta 654 kvadrātmetru platībā. Viņa atgādina, ka šīs telpas bijusi vienīgā reālā vieta, kur izvietot šo izstādi.

Iespējamo atgriešanos Rīgas pilī, kur LNVM atradās līdz 2014. gadam, muzeja direktors Arnis Radiņš sarunā ar "Delfi" atsakās prognozēt.

Ja izstāde Brīvības bulvārī 32 plānota līdz 2021. gadam, ir skaidrs, ka Vēstures muzejs šeit atradīsies vēl vismaz trīs gadus. Radiņš saka – laiks pagaidu telpās varētu būt pat vēl garāks.

"Līdzšinējais LNVM telpu Rīgas pilī atjaunošanas projekts tapis 2015. gadā. Toreiz tas tika izstrādāts ar domu, ka 2018. gada novembrī Rīgas pils kastelas daļa būs restaurēta. Taču tas nenotika. Šobrīd tajā jāiestrādā tās izmaiņas, ko prasa arheoloģisko izrakumu rezultāti Horna bastionā. Jau tagad skaidrs, ka tas ienesīs izmaiņas muzeja plānojumā pilī," stāsta muzeja direktors.

Atgādinām, ka 2017. gada novembrī arheoloģiskās un mākslinieciskās izpētes darbu laikā tika atsegtas nozīmīgas, iepriekš pētītajos vēstures rasējumos neatspoguļotas mūra konstrukcijas pat no 13. – 14. gadsimta, kā arī gleznojumi un dekoratīvās apdares fragmenti, kas sākotnēji var tikt datēti ar 16. gadsimtu.

Kad projekts tika izstrādāts, Rīgas pils kastelas atjaunošanai, kurā atradīsies Vēstures muzejs, tika atvēlēti 15 miljoni eiro. Kā saka Radiņš, laiks iet uz priekšu, viss paliek dārgāks, tai skaitā celtniecība, un šobrīd šie naudas resursi ir nepietiekami, lai realizētu projektu. "Ja salīdzinām, Latvijas Nacionālā mākslas muzeja renovācijas un rekonstrukcijas kopējās būvniecības izmaksas sasniedza vairāk nekā 31 miljonu eiro," saka LNVM muzeja vadītājs.

"Par tālāko man pagaidām prognožu nav. Domāju, projekts virzīsies daudz lēnāk, un tie būs vairāk nekā trīs gadi. Celtniecībai vien būs vajadzīgi kādi trīs gadi. Ja šogad vairs nekas nenotiek, ja darbs tiek sākts, piemēram, 2020. gadā, tad pabeigts tas varētu būt 2023. gadā, ja sāk 2021., tad attiecīgi pabeidz gadu vēlāk."

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!