Grāmatu veido cilvēku atmiņas, aculiecinieku stāsti – mutvārdu vēsture par Kurzemes fronti Otrā pasaules kara beigās jeb tā sauktajām Kurzemes katla kaujām.

Grāmatas autors ir godalgotais BBC žurnālists, dokumentālo filmu veidotājs, grāmatu autors Vincents Hants, kurš apceļo Kurzemi, izstaigādams ceļus, kas hronoloģiski izgaismo pēdējās sešas lielkaujas Kurzemes frontē no 1944. gada oktobra līdz 1945. gada maijam. Viņš ciemojas visā Rietumlatvijā – Ventspilī, Ugālē, Zlēkās, Jūrkalē, Pāvilostā, Liepājā, Saldū, Lestenē, Džūkstē, Kuldīgā, Talsos, Tukumā, tikdamies ar Otrā pasaules kara – Kurzemes frontes – aculieciniekiem. Viņš brien dziļi mežā, uzklausīdams spilgtus sen aizmirstu kauju un baisu zvērību aprakstus, un sastop "racējus", kuri kaujaslauka kapos joprojām meklē kritušos.

"Šis ir skarbs un neomulīgs stāsts par vietu, kur tika parakstīts Otrā pasaules kara pēdējais padošanās akts, un par tautu, kuru aprijis karš un kura vienlaikus karo pati ar sevi," grāmatu raksturo izdevēji.

"Ir pagājuši 70 gadi, un es braucu pa tiem pašiem zemes ceļiem. Šie bija ceļi aiz Vācijas un Latvijas frontes līnijas. Otrpus dzelzceļa sliedēm ceļi ved uz Remti, Irlavu, Džūksti, Lesteni – vietām, kuras 1944. gadā bija vien mazi ciemi un saimniecību puduri, taču turienes zeme ir piesūkusies ar asinīm – vīri te krita un tika sarauti gabalu gabalos. Šajos ciematos piedzīvotais mainīs valsts vēstures gaitu un ietekmēs vairākas paaudzes. Ik pavasari un rudeni, kad ļaudis strādā uz lauka, zemē tiek uzietas ne vien sprāgstvielas, bet arī kauli un mirstīgās atliekas. Daudzi kritušie no abām karojošām pusēm netika savākti. Karš beidzās, ļaudis apraka mirušos šāviņu izrautajās bedrēs un dzīvoja tālāk," grāmatā raksta autors.

Prof. em. Dr. Valters Nollendorfs par grāmatu saka: "Latvietis tādu grāmatu nevarētu uzrakstīt. Un tāpēc latvietim varētu būt daudz iebilstama, jo būtība viņam it kā ir skaidra un daudzreiz atkārtota, līdz tā kļuvusi par pārliecību. Vinsents Hants nāk no malas un ierokas Otrā pasaules kara beigās Kurzemē kā arheologs, kurš no liecību fragmentiem, atmiņu lauskām, artefaktiem cenšas iztēloties un izprast to, kas droši vien visā eksistenciālajā pretrunībā nav pilnībā iespējams, arī latvietim ne. Ir jāapbrīno autora apņēmība un izturība, cenšoties izprast Kurzemes – cietokšņa? katla? – sarežģīto būtību. Bet par visu vairāk – viņa spēja just līdzi."

Grāmatas autors Vinsents Hants piebilst: "Latvija karā ir zaudējusi veselu paaudzi, pārcietusi ebreju iznīcināšanu, padomju varas oponentu deportāciju, piecdesmit pēckara okupācijas gadus, un pēcāk – 2008. gada ekonomiskā sabrukuma izraisītu karalaika paaudzes mazbērnu aizceļošanu. Šo sarežģīto stāstu veido gan šie, gan arī daudzi citi notikumi."

Sešās Kurzemes lielkaujās bojā gājušo skaits ir satriecošs. Cīņās krita vismaz pusmiljons vīru, lielākoties sarkanarmieši. Pēc aplēsēm Kurzemes kaujās krita vai guva ievainojumus aptuveni 400 000 padomju armijas karavīri. Vācieši Kurzemes katla posmā zaudēja 150 000 vīru, smagākos zaudējumus piedzīvojot trešajā – Ziemassvētku – kaujā. Šī ir grāmata par baisāko karu, kurā latvietis karoja pret latvieti un kaujās gāja brālis pret brāli. Šī grāmata būs labs ieskats pagātnē, īpaši jauniešiem. Jo šis ir stāsts par to, kas notika, pastāstīts to vārdiem, kuri tur bija.

Grāmatu no angļu valodas tulkojusi Laura Romanovska.