Apjomīgo ekspozīciju veido 167 darbi no Baltijas valstu četru muzeju kolekcijām. Latvijas valsts simtgades starptautisko programmu Parīzē piesaka tādas mākslas vēstures ikonas kā Vilhelms Purvītis, Janis Rozentāls, Rūdolfs Pērle, Teodors Zaļkalns, Johans Valters un Gustavs Šķilters. Savukārt Lietuvu ekspozīcijā pārstāv spilgti simbolisti – Mikalojs Konstantins Čurļonis (Mikalojus Konstantinas Čiurlionis), Ferdinands Ruščics (Ferdinandas Ruščicas / Ferdynand Ruszczyc), Adomass Varna (Adomas Varnas), bet Igauniju – Kristjans Rauds (Kristjan Raud), Oskars Kalliss (Oskar Kallis) un Konrāds Megi (Konrad Vilhelm Mägi).

Izstādes galvenais kurators un tās koncepcijas autors ir Rodolfs Rapeti (Rodolphe Rapetti, Francija), kurš ir plaši pazīstams Eiropas simbolisma pētnieks. Rapeti atzīst: "Tas ir neticami un nepelnīti, kā šāds dārgums Eiropas mākslā ir bijis nepamanīts. Baltijas valstu tā laika paaudze ir spērusi fundamentālu soli, liekot tik būtiskos pamatus nacionālajā mākslā. Ar šo izstādi Orsē muzejā mēs vēlamies atgādināt un uzsvērt Baltijas valstu profesionāli augsto līmeni un piederību Eiropas mākslas pasaulei. Mums ir būtiski atgādināt par laiku, kad Baltijas valstīm radās ierosmes nacionālās pašapziņas veicināšanai, kā arī neatkarīgas un Eiropas kultūrā integrētas valsts idejas iedzīvināšanai."

Savukārt Orsē muzeja prezidente Loransa Dekāra (Laurence des Cars) uzsver, ka izstādes projekts ir jāskata plašāk, jo tas neskar tikai mākslas vēstures jautājumus, bet izjautā, kas ir Eiropa kopumā: "Izstāde ir guvusi Francijas prezidenta atbalstu, un tās atklāšanu ar savu klātbūtni pagodināja visi Baltijas valstu prezidenti. Tas ir Eiropas līmeņa oficiāls ziņojums. Eiropa patiesībā ir tās kultūra, un mums ir tendence to aizmirst. Mēs ļoti daudz runājam par ekonomiku, nāciju savstarpējiem saspīlējumiem, taču jautājums ir arī par kopīgo saikni starp Eiropas valstīm. Un šī saikne ir kultūra un vēsture."

Kā vēsta Latvijas Simtgades biroja pārstāvji, arī pirmie apmeklētāju iespaidi un atsauksmes neslēpj prieku par spožo Baltijas valstu kopprojektu un tā laika sniegumu. "Kas ir ne mazāk svarīgi, uzteicama ir tieši Latvijas iniciatīva un šī vērienā projekta vadības uzņemšanās, kas ir palīdzējusi vainagoties šim projektam pēc divu gadu rūpīga sarunu un koordinēšanas procesa.”