Foto: Vida Press
Cietums nebūt nav pirmā vieta, kas nāk prātā, domājot par labvēlīgiem apstākļiem radošajai darbībai, taču daži gana diženi prāti spiedīgos apstākļus pamanījušies izmantot savā labā, radot darbus, bez kuriem pasaules literatūras un kultūras vide mūsdienās vairs nav iedomājama. Piedāvājam iepazīties ar 10 visā pasaulē izdaudzinātiem darbiem, kuri pilnībā vai daļēji radīti, kamēr to autori izcietuši sodu aiz cietuma restēm.

Marko Polo – 'Marko Polo ceļojumi'

Foto: Publicitātes attēli

Pēc 20 gadu ilgiem ceļojumiem 13. gadsimta tirgotājs Marko Polo atgriezās Venēcijā, kas tolaik karoja ar Dženovu. Rezultātā viņu sagūstīja un uz vairākiem mēnešiem ieslodzīja. Apcietinājuma laikā savus ceļojumus viņš stāstīja savam kameras biedram rakstniekam Rustičello, kurš tos pierakstīja un apkopoja grāmatā, ko šodien pasaulē pazīst ar nosaukumu "Marko Polo ceļojumi". Tiesa, nav gan zināms, cik liela deva iztēles ir izmantota darbā, kas iepazīstināja eiropiešus ar iepriekš nezināmām Centrālāzijas un Ķīnas daļām.

Migels de Servantess – 'Dons Kihots'

Foto: Publicitātes attēli

17. gadsimta spāņu karotājs un rakstnieks Migels de Servantess savas dzīves laikā cietumā sabijis ne reizi vien, un viņa pasaulslavenā darba "Dons Kihots" ievads radīts tieši cietumā, kurā viņš bija nonācis parādu dēļ. "Dons Kihots", kas vēsta par idalgo Alonso Kihana un viņa ieroču nesēja Sančo Pansas klejojumiem, cīnoties par taisnīgumu pasaulē, tiek uzskatīts par Eiropas lieteratūras pirmo moderno romānu, un līdz mūsdienām tulkojumu ziņā šo darbu pārspēj vien Bībele.

Marķīzs de Sads – 'Justīne'

Foto: Arhīva foto

Donasjēns Alfonss Fransuā de Sads jeb Marķīzs de Sads cietumā ir pavadījis lielu daļu no savas dzīves, kur arīdzan radījis 11 romānus, 16 noveles un 20 lugas. Viņa atklāti seksuālais romāns "Justīne" tapa 1787. gadā nieka divās nedēļās, kamēr viņš atradās ieslodzījumā Bastīlijā. Tas ir vēstījums par jaunu un tikumīgu meiteni, kura nokļūst seksuālu varmāku pārpildītā pasaulē, piedzīvojot vienu neveiksmi pēc otras. Šis stāsts bēdīgi slavenā izvirtuļa prātā dzimis kā "blakusprodukts" sieviešu trūkumam.

Oskars Vailds – 'Iz bezdibeņa'

Foto: Publicitātes attēli

19. gadsimta īru dramaturgs un rakstnieks Oskars Vailds savu aizkustinošo eseju par ticību un garīgumu "Iz bezdibeņa" ("De Profundis") sarakstīja cietumā, kur pavadīja divus gadus par "piedauzību". Darbs veltīts viņa mīļākajam lordam Alfrēdam Duglasam. Tā pirmajā daļā atainotas iepriekšējās attiecības, kas viņu noveda cietumā, bet otrajā daļā Vailds apraksta savu ieslodzījumā piedzīvoto garīgo attīstību un identificēšanos ar Jēzu Kristu. Lai arī Vailda cietumā pavadītais laiks nebija viegls, un viņam nācās smagi strādāt nemitīgā uzraudzībā, taču viņam tomēr atļāva rakstīt "terapeitiskos nolūkos".

Bērtrands Rasels – 'Ievads matemātiskajā filozofijā'

Foto: Publicitātes attēli

Viens no nemierīgākajiem modernisma laikmeta prātiem britu filozofs un matemātiķis Bērtrands Rasels bieži vien savu pacifistisko un antiimperiālistisko uzskatu dēļ nonāca sadursmēs ar britu valdību, tāpēc 1918. gadā viņš par savu uzskatu paušanu sešus mēnešus pavadīja cietumā. Tur viņš lielākoties lasīja, kā arī uzrakstīja "Ievadu matemātiskajā filozofijā" ("Introduction to Mathematical Philosophy"). "Daudzējādā ziņā cietums man šķita patīkams. Man nebija saistību, nebija jāizdara grūti lēmumi, nebija jābaidās no zvanītājiem, nekādu traucēkļu darbam," viņš izteicies par savu cietuma pieredzi.

Ezra Paunds – 'Pizas dziesmas'

Foto: Publicitātes attēli

Amerikāņu dzejnieks Ezra Paunds Otrā pasaules kara laikā atradās Itālijā un radīja vairākas radio pārraides, kurās pauda viedokli par plaša spektra tēmām, tostarp savu pārliecību, ka Amerikai nevajadzētu šajā karā iesaistīties. Balstoties uz šīm pārraidēm, viņš tika apsūdzēts nodevībā, un 1945. gadā viņu apcietināja ASV armija un ieslodzīja nometnē netālu no Pizas. Rezultātā tapa dzejoļu krājums "Pisan Cantos" ("Pizas dziesmas"), kas ir sestā, emocionālākā un arīdzan atzītākā grāmata no viņa cikla "Cantos" ("Dziemas"). Viņa ieslodzījums ilga vairākas nedēļas, un viņš atradās atvērta tipa būrī, kā rezultātā no fiziskā un emocionālā saspriguma viņš piedzīvoja nervu sabrukumu.

Žans Ženē – 'Ziedu Dievmāte'

Foto: Publicitātes attēli

Franču rakstnieks un politiskais aktīvists savus jaunības gadus aizvadīja kā klejotājs, nodarbojoties arīdzan ar sīko huligānismu. Izciešot sodu par zādzību, Ženē aiz gara laika sarakstīja savu lielā mērā autobiogrāfisko debijas romānu "Ziedu Dievmāte" ("Notre Dame des Fleurs"), kas tika publicēts 1943. gadā. Romāns, kas pēcāk iedvesmojis daudzus bītņiku kustības rakstniekus, vēsta par Parīzes pagrīdi, atklājot transvestītu, noziedznieku un citu margināliju dzīves, kuras caurvij erotika un nāve. Pirmo romāna versiju sadedzināja cietuma sargi, taču tas Ženē neatturēja to uzrakstīt vēlreiz.

Martins Luters Kings – 'Vēstule no Birmingemas cietuma'

Foto: Publicitātes attēli

Cilvēktiesību aktīvists Martins Luters Kings juniors šo vēstuli uzrakstīja 1963. gada aprīlī, kad atradās apcietinājumā par nevardarbīgas protesta kampaņas rīkošanu pret rasismu un rasu segregāciju Birmingemā, Alabamas štatā. Tieši šajā vēstulē viņš pauda slaveno frāzi "Netaisnība jebkur ir drauds taisnībai visur", kas pēcāk kļuva par svarīgu atsauci ASV cilvēktiesību kustībai sešdesmitajos gados. Šī vēstule tapa kā atbildes reakcija uz avīžrakstu, ko slepeni bija piegādājis kāds sabiedrotais. Tajā bija publicēts astoņu baltādaino garīdznieku ziņojums pret Kingu un viņa metodēm.

Nelsons Mandela – 'Sarunas ar sevi'

Foto: Publicitātes attēli

Pasaulē nav daudz tik slavenu cietumnieku kā bijušais Dienvidāfrikas prezidents, Nobela Miera prēmijas laureāts Nelsons Mandela, kurš savu politisko uzskatu dēļ cietumā pavadīja 27 gadus. "Sarunas ar sevi" ("Conversations with Myself") ir rakstu apkopojums, no kuriem daudzi tapuši viņa leģendārā cietumsoda izciešanas laikā. Grāmata kalpo kā iedvesma ikvienam, kurš cenšas tikt galā ar netaisnību vai šaubās par savu spēku palikt uzticīgam saviem ideāliem.

Gregorijs Deivids Robertss – 'Šantarāms'

Foto: Publicitātes attēli

Robertss bija heroīna atkarīgais, kurš nodarbojās ar cilvēku aplaupīšanu. 1980. gadā viņš izbēga no cietuma Koburgā, Austrālijā, un teju 10 gadus dzīvoja Indijā, kur 1990. gadā viņu atkal apcietināja. Šī cietumsoda izciešanas laikā viņš radīja nu jau par bestselleru kļuvušo "Šantarāmu" ("Shantaram"), kas ir daļēji autobiogrāfisks stāsts par juceklīgu piedzīvojumu pārbagāto Robertsa dzīvi Bombejā, tostarp par darbošanos dokumentu viltošanā, bezmaksas klīnikas dibināšanu pilsētas graustu rajonu iedzīvotājiem, cilvēku un ieroču kontrabandu, kā arīdzan mīlestību.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!