Ceturto režisora, latviešu teātra vecmeistara Oļģerta Krodera vārdā nosaukto balvu saņēmis kino, teātra un operas režisors Viesturs Kairišs.
Viņš balvu saņēmis gan par spilgto veikumu šajā sezonā un sabiedriskajām aktivitātēm, gan arī par māksliniecisko konsekvenci vairāku gadu garumā. Kairišs ir pirmais režisors, kurš līdz šim saņēmis "Krodera balvu".
Kairišs, tāpat kā iepriekšējie "Krodera balvas" laureāti, ieguva mākslinieka Aivara Vīlipsōna veidotu statueti – metu topošajam Oļģerta Krodera piemineklim, kura pamatā bronzas ābele ar āboliem, kā arī tika pie naudas balvas 711.44 eiro (500 latu) vērtībā.
Apbalvošanas ceremoniju, tāpat kā iepriekšējos gadus, vadīja aktieri Vilis Daudziņš un Artūrs Skrastiņš, klātesot pārējiem Krodera fonda valdes locekļiem – Evitai Sniedzei, aktierim Rihardam Rudākam un scenogrāfam Mārtiņam Vilkārsim. Ceremonijā piedalījās mūziķis Kārlis Auzāns un koris "Valmiera" Mārtiņa Klišāna vadībā.
Atgādinām, ka pagājušajā gadā "Krodera balvu" saņēma Jaunā Rīgas teātra aktrise Guna Zariņa, savukārt pirms tam balva piešķirta scenogrāfei un kostīmu māksliniecei Monikai Pormalei un Dailes teātra aktrisei Indrai Briķei.
Šogad balvai tika izvirzīti 12 nominanti, vērtējot pretendenta izaicinošo dabu un izcilību:
Reinis Suhanovs – par intriģējošu režiju telpā un nebijušu radīšanas telpu meklējumiem Valmieras vasaras festivālā;
Viesturs Kairišs – par pārgalvību, hibridizējot drāmu ar mūziku, un drosmi, runājot par varas un Latvijas nesatikšanos;
Aina Matīsa – par pedagoģisko talantu, uzturot paaudzēs izpratni, ka vārds ir ne tikai skaņa, bet arī doma, un doma – pamats vēstījumam un interpretācijai;
Arturs Krūzkops – par spožu aktierisku eksistenci plašā lomu spektrā un bezbailīgu atkailināšanos Dieva un publikas priekšā;
Baiba Broka – par vēsturisku personību nežēlīgu atklāsmi visā to poētiskajā, seksuālajā un politiskajā krāšņumā;
Sandra Kļaviņa – par valdzinošiem ceļojumiem sievietes gara, prāta, instinktu un neaprēķināmības labirintos;
Juris Vaivods – par neatsveramu ieguldījumu muzikālās dramaturģijas veidošanā, daudzus gadus klātesot izrāžu tapšanā un aktieru apmācībā;
Ilze Ķuzule – par drošsirdību, nolaižoties apziņas un zemapziņas dzīlēs, un žēlsirdību, atklājot katras cilvēciskas būtnes vērtību;
Imants Strads – par laikmetu, žanru, dzimumu un orientāciju robežu pārkāpšanu neaizmirstamu skatuves tēlu vārdā;
Kaspars Znotiņš – par padziļinātām reliģisku, mistisku un fizioloģisku ieviržu studijām un precizitāti to iemiesojumā;
Edīte Tišheizere – par iedziļināšanos režisora domā un aktiera darbā, par spēju izrādi pārradīt literārā esejā, kas mākslai un tās vēsturei dod nenovērtējamu atgriezenisko saiti;
Dailes teātra darbinieku bufete – par vienīgo telpu Eiropā, kur tiek kultivēta radošas domas satikšanās iespēja, neskatoties uz birokrātijas uzliktiem šķēršļiem smēķēšanas un citu aizliegumu veidā.
Kā vēstīts iepriekš, Krodera balvu iniciējis un pasniedz Krodera fonds, kas dibināts, lai saglabātu ievērojamā režisora piemiņu un veicinātu radošu viņa mākslas un dzīves skatījuma attīstību latviešu teātrī.
Ik gadu Krodera fonda valde pasniedz vienu balvu gada izaicinošākajam un izcilākajam mākslinieciskajam devumam profesionālajā teātrī, neierobežojot pretendentu darbības jomu.