Foto: Džeina Saulīte

Tikko ar diviem iestudējumiem Dailes teātrī viesojās Daugavpils teātris. Viens no tiem – aizvadītajā sezonā ar vairākām "Spēlmaņu nakts" nominācijām novērtētā "Jubileja 98", otrs – Dž. Dž. Džilindžera iestudētā komēdija "Hantele killeram". Ja Paulas Pļavnieces un Justīnes Kļavas veidotais ģimenes "skeletu skapis" Rīgā viesojās jau atkārtoti, Dailes teātra mākslinieciskā vadītāja jaunākais veikums "komandējumā" uz Rīgu atceļojis pavisam svaigs –pirmizrāde piedzīvota 25. janvārī.

Vērtējums:2

Atmosfēra pirmajā izrādes "Hantele killeram" pusstundā ir pacilājoša: jautrība skatītāju zālē raisās nepiespiesti, aktieri Andris Bulis (Igors) un Māris Korsietis (Fjodors) spēlē labākajās komēdiju tradīcijās. Nav iespējams neķiķināt par Fjodora komisko nopietnību tik absurdajā situācijā, kurā Igors lietišķi klāsta scenāriju, kā būtu vēlams novākt sievieti. Lugas autorei Olgai Tuhaņinai arī izdevies radīt atsperīgi asprātīgus dialogus, kuru replikas kā tenisa bumbiņu viens otram met abi aktieri. Īpašs prieks ir par Māri Korsieti, kurš Fjodora lomā demonstrē brīnišķīgu humora izjūtu: skaidrs, ka viņa atveidotais filoloģijas pētnieks (jeb "parasts folklorists", kā viņš paskaidro savu nodarbi filoloģijā) ir absolūts nūģis, tāpēc uzreiz arī ir nojaušams, ka nekāds nopietnais "krimiķis" te nebūs. Aizkustinoši tizlais Māra Korsieša Fjodors pinas savā milzīgajā saburzītajā žaketē kā tāds pelmenis pa šķīvi, kamēr Andra Buļa biznesmenis Igors ir skaists, pievilcīgs, stilīgs metroseksuālis. Tas ir ārējais kontrasts. Taču ar to vien komēdijai būtu par maz, ja ne abu aktieru precīzā saspēle un nopietnā intonācija komisma radīšanai.

Vērojot pagaro ievadu, kādā brīdī pat nodomāju, ka šo iestudējumu Daugavpils teātris varētu vest uz Rīgu kaut reizi mēnesī, jo nav jau nemaz tik daudz patiešām smieklīgu, kvalitatīvu komēdiju. Taču prieki ātri beidzas, jo intriģējošā ievaddaļa pāriet diezgan bezgaumīgā un neloģiskā "komēdijā par katru cenu". Un viss tracis tiek reducēts uz jau minētā metroseksuāļa Igora slimīgu atriebties kāri, kas radusies jaunībā saņemta mīlestības noraidījuma dēļ. Turpinājumā ir visai statiskas vārdu kaujas, pilnas klišeju par attiecībām, mīlestību un ģimenes dzīvi.

Iestudējumam par labu nenāk arī jaunās sievietes – Igora mīļākās (Zandas Mankopas Jeļenas) – ietērpšana uzbāzīgi primitīvos prostitūtas "aksesuāros" (apspīlētas ādas bikses, gari augstpapēžu zābaki, knapa korsetīte). "Bargā kundze" Jeļena pret nabaga filologu izturas emocionāli un fiziski vardarbīgi, kā seksa fūrija enerģiski plosoties pa mazo spēles laukumu. Jautājumi rodas arī, ieraugot Maijas Korklišas Mariju akurātā, spilgti zilā bikškostīmā, lakādas kurpītēs uz papēdīša, ar tikko saveidotu frizūru... Kaut gan pēc sižeta Marija izmisumā devusies izsekot savu vīru Fjodoru, sieviete izskatās kā sapucējusies skolas salidojumam (kostīmu māksliniece Anna Heinrihsone).

Kā jau ierasts, arī šajā iestudējumā Dž. Dž. Džilindžers paspēlējies ar mūzikas citātu kolāžām. Burtiski ilustrējot notikumus, ieskanas gan ABBA "Money, Money, Money", gan "Rammstein" "Du hast", gan valsis no romantiska baleta, gan dzīvespriecīgā dziesmiņa no padomju laiku multenītes par mazo jenotiņu utt. Starp citu, lai aktieriem būtu vairāk, ko darīt, tie ik pa brīdim paši pieiet pie mūzikas aparāta, lai uzliktu jaunu disku. Bet "viskomiskāk" ir tad, kad abi lauleņi pēc nozieguma izdarīšanas romantiskas "popsas" pavadībā mierīgi ļaujas notikušā analīzei. Starp citu, brīžiem mūzika skan nejēdzīgi skaļi, iedarbojoties uz skatītāju fizioloģiski, kas arī jau kļuvusi par režisora firmas zīmi.

Ausīs ik pa brīdim griežas pārāk burtiskais tulkojums no krievu valodas, ko veicis pats režisors: tekstos dzirdams gan "uz paneļa" (prostitūtu "darbavieta"), gan "atmest slidas" (latviski "atstiept kājas"), "būt zem sievas papēža" (latviski "būt zem sievas tupeles") utt.

Izrādes veidotāji solījuši, ka šī komēdija piedāvās iespēju padomāt par svarīgām lietām. Tas, ko var ieraudzīt, ir viena psihopāta nespēja tikt galā ar savām personīgajām problēmām. Jā, sākotnēji ļoti simpātiska psihopāta. Līdz brīdim, kamēr saprotams, ka viņš patiešām nav normāls, jo ilgu laiku manipulējis ar citu cilvēku privāto dzīvi un cilvēka nogalināšanu uztver tikai kā spēles elementu.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!