Foto: Latvijas Nacionālais arhīvs
2018. gadā ERAF projektā "Kultūras mantojuma satura digitalizācija (1. kārta)" uzsāk apjomīgu Latvijas Nacionālā arhīva kinodokumentu digitalizāciju, lai nodrošinātu to saglabāšanu un izmantošanu, portālu "Delfi" informē Latvijas Nacionālā arhīva pārstāvji.

Projektā digitalizēs 37 500 minūtes Latvijas kinožurnālus, hronikas, dokumentālos materiālus un dokumentālās filmas, kā arī veiks 15 Latvijas filmu (920 minūtes) digitalizāciju un restaurāciju.

2017.gadā Latvijas Nacionālā bibliotēka kopā ar sadarbības partneriem – Latvijas Nacionālo arhīvu, Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekciju un Kultūras informācijas sistēmu centru uzsāka īstenot Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) projektu "Kultūras mantojuma satura digitalizācija (1. kārta)". ERAF projektā līdz 2021.gadam digitalizēs teksta dokumentus, kartes, fotogrāfijas, skaņas ierakstus, kinodokumentus, videodokumentus, muzeju priekšmetus, kultūras pieminekļus, kā arī veiks kultūras norišu un nemateriālā kultūras mantojuma vērtību fiksāciju.

Latvijas Nacionālā arhīva Latvijas Valsts kinofotofonodokumentu arhīvs ir viens no lielākajiem Latvijas kultūrvēsturiskā mantojuma glabātājiem, kurā uzkrāts unikāls un visaptverošs mūsu valsts dzīves dokumentējums kinodokumentos un videodokumentos. Arhīvā glabājas vairāk nekā 90 000 kinolenšu ruļļi ar spēlfilmām, dokumentālām filmām, kinožurnāliem, kinohronikām un animācijas filmām, kas fiksētas 35 mm, 16 mm, 8 mm kino lentēs, ko radījuši gan profesionāļi, gan amatieri.

ERAF projekta ietvaros kopumā digitalizēs 38 420 minūtes Latvijas Nacionālajā arhīvā uzkrātos kinodokumentus. Pirmo reizi tik lielam apjomam Latvijas Nacionālajā arhīva kinodokumentu veidos kvalitatīvas, mūsu laikam un prasībām atbilstošas digitālās kopijas, kas nodrošinās kinodokumentu saglabāšanu un pieejamību. 37 500 nminūtēm digitalizēto kinodokumentu veiks vienkāršoto (automatizēto) pēcapstrādi, ko veic ar specializētu programmatūru, kurai tiek iestatīti veicamie pēcapstrādes darbi, piemēram, kadra stabilizācija, putekļu un skrāpējumu noņemšana, krāsu korekcija, skaņas lieko analogā nesēja radīto trokšņu samazināšana utml., un kura šos darbus veic bez cilvēka iejaukšanās. Savukārt 920 minūtēm digitalizēto kinodokumentu veiks pilno (manuālo) restaurāciju, kur attēla pēcapstrādes un restaurācijas speciālisti rūpīgi pārbauda katru kinodokumenta kadru un nepieciešamības gadījumā veic tā korekcijas manuāli.

Latvijas Nacionālais arhīvs sadarbībā ar Nacionālo kino centru veica digitalizējamo kinodokumentu satura atlasi un ERAF projektā iekļāva divas nozīmīgas Latvijas Nacionālā arhīva kinodokumentu kolekcijas: Kinožurnālu, hroniku un dokumentālo materiālu kolekciju, kas veidota no 1910.-1996.gadam, kas sniedz iespēju arī pēc daudziem gadu desmitiem redzēt dažādus notikumus, salīdzināt, apjaust daudzās vēsturiskās pārmaiņas, kas 20. gadsimta laikā ir skārušas Latviju, un Latvijas dokumentālo filmu kolekciju, kas veidota no 1919.-1991. gadam.

Projekts dod iespēju izveidot labas kvalitātes digitālās kopijas 3136 kinožurnāliem, hronikām un dokumentāliem materiāliem, no kuriem 213 kinodokumentus digitalizēs no nitrocelulozes pamatnes lentēm, un 530 dokumentālām filmām.

Latvijas Nacionālais arhīvs kopā ar Nacionālā kino centra ekspertiem izveidoja Latvijas kino vēsturē nozīmīgu 15 Latvijas filmu izlasi, kurām ERAF projekta ietvaros veiks digitalizāciju ar pilnu restaurāciju. Filmu izlasē iekļautas deviņas spēlfilmas – "Dāvanas pa telefonu", "Puika", "Liekam būt", "Šahs briljantu karalienei", "Fotogrāfija ar sievieti un mežakuili", "Nāves ēnā", "Agrā rūsa", "Motociklu vasara", "Akmeņainais celš" –, un sešas dokumentālās filmas – "Baltie zvani", "Vecāks par 10 minūtēm", "Sākums", "Krasts", "Mana Rīga", "Saruna ar karalieni". Trīs no izlasē iekļautajām filmām – "Baltie zvani", "Vecāks par 10 minūtēm", "Nāves ēnā" – ir Latvijas Kultūras kanona sastāvā.

2017. gadā Latvijas Nacionālais arhīvs izsludināja Kinodokumentu digitalizācijas iepirkuma konkursu, kurā piedalījās vairāki pretendenti, arī ārvalstu pārstāvji. Iepirkuma konkursā uzvarēja, un tiesības veikt kinodokumentu digitalizāciju un restaurāciju ieguva Latvijas pretendents "Studija Lokomotīve".

2018. gada sākumā "Studija Lokomotīve" uzsāka kinodokumentu digitalizāciju Latvijas Nacionālā arhīva telpās, kas ilgs trīs gadus – līdz 2020. gada decembrim.

Katrai kinodokumenta digitālajai kopijai izveidos un saglabās vairākas dažāda veida datnes – arhīva nodrošinājuma kopijas, profesionālās lietošanas kopijas un straumēšanas kopijas. Arhīva nodrošinājuma kopijām sagatavos kinodokumenta izejmateriāla datnes 4K izšķirtspējā un apstrādātās etalonkopijas datnes 2K izšķirtspējā. Profesionālās lietošanas kopijām sagatavos datnes 2K izšķirtspējā, savukārt straumēšanas kopijām sagatavos datnes trīs dažādos parametros. Restaurētās filmas, papildu jau nosauktajiem kopiju veidiem, sagatavos arī DCP, DVD un BluRay formātos, veidojot filmām arī subtitrus latviešu, krievu un angļu valodās.

ERAF projektā izgatavotās kinodokumentu digitālo kopiju datnes glabāsies Latvijas Nacionālās bibliotēkas un Latvijas Nacionālā arhīva datu serveros. kinodokumentu digitālās kopijas pilnā apjomā būs pieejamas Latvijas Valsts kinodokumentu arhīva datubāzē arhīva lasītavā un arī citu Latvijas Nacionālā arhīva struktūrvienību lasītavās dažādās Latvijas pilsētās. Kinožurnālu, hroniku un dokumentālo materiālu kolekcijas digitālās kopijas būs publiski pieejamas apskatei Latvijas Nacionālā arhīva vietnē www.redzidzirdilatviju.lv Dokumentālo filmu kolekcijas digitālās kopijas un Latvijas 15 filmu izlases digitālas kopijas varēs aplūkot Latvijas kino centra portālā www.filmas.lv

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!