Darbu, kuram Hērsts deva nosaukumu "Nāves fiziskā neiespējamība dzīva cilvēka apziņā" ("The Physical Impossibility of Death in the Mind of Someone Living"), finansēja britu laikmetīgās mākslas kolekcionārs un miljonārs Čārlzs Sāči, piesolot māksliniekam maksāt tādu summu, kādu viens viņš prasīs. Pati haizivs tolaik Hērstam izmaksāja 6000 mārciņu (aptuveni 6800 eiro), bet darba kopējās izmaksas bija 50 tūkstoši mārciņu (aptuveni 57 tūkstoši eiro).
Tīģerhaizivi Hārvija līcī Kvīnslendā, Austrālijā, noķēra kāds zvejnieks, kuram šis darbiņš bija speciāli pasūtīts. Tiesa, mākslas darba radīšanas procesā haizivs netika pienācīgi apstrādāta, tāpēc tā pēcāk sāka bojāties, bet šķidrums ap to iekrāsojās tumšs. Hērsts haizivs bojāšanos daļēji arī noveļ uz faktu, ka Londonas "Saatchi" galerijas darbinieki formalīnam pievienoja balinātāju.
1993. gadā haizivs tika izķidāta, bet tās āda pārvilkta pār stikla šķiedras veidni. "Tā neizskatījās tik atbaidoša... Varēja redzēt, ka tā nav īsta. Tai nebija svara," Hērsts 2006. gadā atklāja "The New York Times".
2004. gadā par neatklātu summu (tiesa, tiek lēsts, ka tie bija 8 – 12 miljoni ASV dolāru) haizivs tika pārdota amerikāņu hedžfondu vadītājam un filantropam Stīvenam A. Koenam. Kad Hērsts par to uzzināja, viņš piedāvāja haizivi samainīt.
"Es bieži piestrādāju pie objektiem pēc tam, kad tos iegādājies kolekcionārs," sacīja mākslinieks. "Nesen piezvanīju kolekcionāram, kuram pieder glezna ar mušām, jo man nepatīk, kā tā izskatās, tāpēc es to nedaudz pielaboju."
Rezultātā Kvīnslendā tika noķerta vēl viena haizivs, kas divus mēnešus ceļoja pie Hērsta. Šoreiz haizivs apstrādē piedalījās zinātnieks no Londonas Dabas vēstures muzeja. Haizivs ķermenī tika injicēts formaldehīds, kā arī divas nedēļas tā tika mērcēta 7% formalīna šķīdumā.
Vēlāk Hērsts radīja citus darbus, kuru "galvenais varonis" arī bija formalīnā iebalzamētas haizivis. 2008. gadā "Sotheby's" izsoļu namā par 9,6 miljoniem mārciņu tika pārdota tīģerhaizivs no izstādes "Karaļvalsts" ("The Kingdom"), bet 2011. gadā viņš radīja "Nāves fiziskās neiespējamības dzīva cilvēka apziņā" miniatūru versiju Miniatūru muzejam Amsterdamā.
Hērsta ikoniskā haizivs uzdod fundamentālus jautājumus par bioloģiskās eksistences trauslumu. Vitrīna šajā gadījumā kalpo gan kā logs, gan arī kā šķērslis, savaldzinot skatītāju, taču nelaižot pavisam klāt. Lai arī haizivs ir izolēta no savas dabiskās vides, tās sastingusī poza ar pavērtajiem žokļiem rada dzīvības iluziju, modinot bailes.
"Tu mēģini izvairīties no nāves, bet tā ir tik varena, ka tas nav iespējams. Tas ir pats biedējošākais, ne tā?" Hērsts retoriski vaicā, komentējot medijiem darbā ietverto filozofiju.
