Šogad noslēgsies Valsts Akadēmiskā kora "Latvija" un diriģenta Māra Sirmā divarpus gadu ilgusī muzikālā laboratorija – cikls "Latvijas komponisti Latvijas simtgadei". Viens no autoriem, kas radījis jaunu kora dziesmu, ir Jēkabs Nīmanis. Viņa dziesmas pamatā ir Kārļa Skalbes iedvesmots Kārļa Vērdiņa dzejolis. Viņš stāsta par to, kā esam visi vienā laivā un vairāk iegūsim, ja sadarbosimies, nevis konkurēsim.
"Manas dziesmas teksts ir divi autori – divu Kārļu sadarbība. Viens ir Kārlis Skalbe, kuru visi zina, un Kārlis Vērdiņš, kuru pārsvarā arī visi zina. Kārļa Vērdiņa Kārļa Skalbes iedvesmotais teksts likās ļoti piemērots kordziesmai un es uzrakstīju tādu hromatisku, lejupkrītošu sekvenci – tieši vienu epizodi šajā pasakā. Šis stāsts man būs aktuāls apmēram pēc gada un es šo materiālu iekļaušu kādā teatrāla izpausmē. Tā ir gleznaina, poētiska ainava ar ļoti skaistu, cēlu mērķi, Konteksts kādā Kārlis Skalbe to pasaku ir rakstījis, man šķiet ļoti krāšņs. Man tajā ļoti patīk atrasties, domāt par to, un šis ir tikai sākums. Šī dziesma nav nekāds rezultāts, tas ir tikai sākums," stāsta Nīmanis.
"Lielākā daļa laikmetīgās mūzikas ir vienreizēji skaņdarbi. Tie netiek atskaņoti vairāk par vienu reizi. Bet tiem 90% ir jābūt, lai rastos tas viens skaņdarbs, ko atskaņo vēl pēc 100 gadiem. Tas ir vienīgais godīgais veids, kā to darīt un šis konkurss ir labs katalizators, kā to darīt," par konkursu "Latvijas komponisti Latvijas simtgadei" saka Nīmanis.
"Kultūras nesējs ir valoda un dziesma ir šīs valodas skaistākajām, varbūt, abstraktajām formām. Gadsimtiem ir pierādījies, ka mums tas ir bijis svarīgi. Arī ažiotāža ap šiem svētkiem, gan no dalībnieku, gan klausītāju puses pierāda, ka tas ir svarīgi. Cilvēkam to vajag, un nekas neliecina, ka dziedāšana pazudīs. Tā pazudīs tad, kad zudīs šī nācijas apziņa, pati tauta un valoda."
Komponists novēl: "Mēģināt pilnveidoties, sajust sevi kā daļu no kāda kopuma. Nedomāt, ka ārpus manas ģimenes visi ir konkurenti. Mēs tomēr visi esam vienā laivā, un tajā ir ļoti skaists ceļojums, mēs varam kopā to pavadīt ļoti labi. Mēs vairāk iegūsim, ja sadarbosimies, nevis konkurēsim. Ja konkurence attiecas uz tādu sacensības garu, kurā kāds mēģina kaut ko darīt veiksmīgāk un kvalitatīvāk, tas ir labi. Taču nedrīkst būt aizvainojums un skaudība. Šīs īpašības mums vajadzētu izskaust."
Atgādinām, ka cikla "Latvijas komponisti Latvijas simtgadei" pēdējais koncerts 15. februārī pulksten 19.00 tradicionāli izskanēs Rīgā, Latvijas Nacionālās bibliotēkas Ziedoņa zālē.
Valsts Akadēmiskā kora "Latvija" izpildījumā būs iespējams dzirdēt 18 skaņdarbu pasaules pirmatskaņojumus. Koncertā skanēs Armanda Aleksandravičus, Leona Amoliņa, Arstarulsmirus, Lienes Batņas, Goran Goras, Staņislava Judina, Aldoņa Kalniņa, Agnetas Krilovas-Bērziņas, Annas Ķirses, Jāņa Lūsēna, Artura Maskata, Edgara Mākena, Jēkaba Nīmaņa, Kārļa Rūtentāla, Valta Pūces, Reiņa Sējāņa, Jāņa Šipkēvica un Pētera Vaska jaundarbi.
Koncertu cikls tika veidots ar mērķi veidot jaunu mūzikas repertuāru jauktajiem koriem. Šobrīd var teikt, ka šis mērķis ir sasniegts, jo pēc piektā koncerta izskanēšanas a cappella skaņdarbu repertuārs Latvijas koriem būs par 74 skaņdarbiem bagātāks.
Uz katru no cikla koncertiem tiek aicināti pašdarbības jaukto koru diriģenti, kuri vērtē komponistu paveikto, lai tādejādi veidotu aptuveni 20 dziesmu izlasi, kas tiks atskaņota īpašā svētku koncertā 2018. gada 4. maijā. Šajā lielkoncertā piedalīsies ne tikai koris "Latvija", bet arī Rīgas kamerkoris "Ave Sol", Latvijas Radio koris un vairāk nekā 20 vadošie Latvijas pašdarbības jauktie kori.
Biļetes uz koncertu nopērkamas visās "Biļešu paradīzes" kasēs un internetā.
