"Nepieradinātās dvēseles. Simbolisms Baltijas valstīs" ("Âmes sauvages. Le symbolisme dans les pays baltes"; 10.04.–15.07.2018.) Orsē muzejā tiks atklāta 8. aprīlī. Izstāde top kā vērienīgs visu triju Baltijas valstu simtgades kopprojekts un viens no lielākajiem Latvijas valsts simtgades notikumiem ārvalstīs. Franču skatītājiem un daudziem tūkstošiem tūristu būs iespēja ne tikai labāk iepazīt Latvijas un pārējo Baltijas valstu mākslu, bet arī apmeklēt mūzikas pasākumus, diskusijas, zinātnisko konferenci un lekcijas, kuras šajā "Baltijas pavasarī" norisināsies Parīzē.
Gatavojoties plašajai starptautiskajai izstādei, LNMM daļēji mainījis pastāvīgo ekspozīciju "Latvijas māksla. 1900–1915". No divām zālēm, kurās Vilhelma Purvīša, Jaņa Rozentāla, Johana Valtera un viņu laikabiedru darbos atklājas nacionālā romantisma, jūgendstila un simbolisma attīstības process 20. gadsimta sākuma Latvijas mākslā, uz Orsē muzeju ceļos trīs skulptūras un 14 gleznas. Starp tām ir tādas Latvijas mākslas vēstures ikonas kā Vilhelma Purvīša "Pavasara ūdeņi (Maestoso)" (ap 1910), Jaņa Rozentāla "Arkādija" (ap 1910) un "Princese ar pērtiķi" (1913), Rūdolfa Pērles "Saule" (1916) un citi glezniecības, grafikas un tēlniecības darbi.
"Esam nomainījuši izcilākos kolekcijas simbolisma un jūgendstila darbus – tie tiek gatavoti sūtīšanai uz Parīzi, Orsē muzeju. Otrs iemesls, kas ir cieši saistīts ar ekspozīcijas maiņu, – pagājušā gada nogalē, sagaidot Latvijas simtgadi, muzejs saņēmis unikālu dāvinājumu no Taubes ģimenes – Jaņa Rozentāla gleznas "Gulbju jaunavas" (ap 1910) un "Sievietes portrets (Smaids)" (1914). Pēc Ditas Murziņas veiktās restaurācijas meistardarbu "Gulbju jaunavas" apmeklētāji var aplūkot pastāvīgajā ekspozīcijā," pastāstīja LNMM direktore Māra Lāce.
LNMM Latvijas Vizuālās mākslas departamenta vadītāja, izstādes "Nepieradinātās dvēseles. Simbolisms Baltijas valstīs" Latvijas sadaļas projekta vadītāja Dr. art. Ginta Gerharde-Upeniece stāsta: "Šis sagatavošanās posms ir bijis ļoti intensīvs, un esam finiša taisnē, lai sūtītu darbus uz Orsē muzeju Francijā. Šajā brīdī eksponāti tiek gatavoti transportēšanai uz Parīzi. Orsē muzejā nodibināta darba grupa, top izstādes katalogs, ko izdod Orsē muzejs, savukārt Francijas un Vācijas televīzijas kultūras kanāls "ARTE" veido dokumentālo filmu. Par visiem sagatavošanās darbiem, notikumiem, programmu un koncertiem, kas saistīti ar projektu, drīzumā informēsim sabiedrību ar muzeja mājas lapas starpniecību. Izstāde ir izaicinājums, kuru centīsimies attaisnot."
Izstādē "Nepieradinātās dvēseles. Simbolisms Baltijas valstīs" tiks iekļauti 60 eksponāti no Latvijas – 51 mākslas darbs (gleznas, grafikas, skulptūras) un deviņi periodikas izdevumi. No šīm 60 vienībām 17 darbi ņemti no pastāvīgās ekspozīcijas Simbolisma zālēm. Viens iemesls izmaiņām ekspozīcijā ir topošā izstāde, otrs – nepieciešamība regulāri mainīt eksponētos grafikas darbus, sargājot tos no ilgstošas gaismas ietekmes. Sadaļā "Latvijas māksla. 1900–1940" nomainītas visas vitrīnās aplūkojamās grafikas lapas, kā arī veiktas izmaiņas ekspozīcijā "Latviešu modernisti Krievijā 20. gadsimta 20. un 30. gados". Paužot pateicību par Taubes ģimenes dāvinājumu, nedēļu laikā muzeja mājas lapā tiks publicēts stāsts par unikālo dāvinājumu un detalizēts apraksts par gleznas "Gulbju jaunavas" restaurāciju.
Abas gleznas – "Gulbju jaunavas" un "Sievietes portrets (Smaids)" ir bijušas diplomāta, politiķa, rūpnieka un sabiedrisko darbinieka Jāņa Taubes (1879–1928) ģimenes īpašums. Tās devušas ģimenei līdzi trimdā Vācijā, Kanādā un ASV, līdz atvestas atpakaļ uz Latviju 1994. gadā. Grūtajos trimdas ceļos ģimene gleznas sargājusi kā lielāko vērtību. Šogad visi Taubes ģimenē vienprātīgi nolēma, ka šīs Rozentāla gleznas pieder Latvijas tautai. Tādēļ mākslas darbi ir jānodod Latvijas Nacionālajam mākslas muzejam valstij nozīmīgā brīdī – Latvijas valsts simtgadē," pauda Vija Balode-Taube. Taubes kundze pauda pārliecību, ka šis ģimenes lēmums būtu iepriecinājis Jāni Taubi, kurš aktīvi līdzdarbojās valsts dibināšanā.
