Baltvācu mākslinieki bija daudzu vecākās paaudzes igauņu mākslinieku skolotāji. Johana Kēlera pirmais skolotājs bija Augusts Pecolds, Paula Raudas – Oskars Hofmans. Savukārt E. Dīkers, G. Bohmans, E. fon Gebhards bija Diseldorfas Mākslas akadēmijas mācībspēki, bet R. fon Mīlens vadīja zīmēšanas kursus Tartu.
Daba, dzīves vide un kopīgā dzimtene ciešām saitēm vieno igauņu nacionālo un baltvācu mākslu. 20. gadsimta 20. – 30. gados baltvācu mākslai un literatūrai bija liela ietekme Igaunijas mākslas dzīvē. Turklāt Igaunijā dzīvojušie baltvācu gleznotāji bijuši saistīti ar Latviju un mūsu māksliniekiem, piemēram, Vilhelms Zigfrīds Stavenhāgens ir dzīvojis un strādājis Jelgavā (Mītavā), Gerhards Pauls fon Rozens, kurš kopā ar Vilhelmu Purvīti piedalījās Rīgas pilsētas muzeja (tagad Latvijas Nacionālais mākslas muzejs) sienu apgleznošanā – Rīgā, bet I. Šmite-Buša un G. fon Bērens ir dzimuši Rīgā.
Pavisam izstādē eksponēti 21 autora 100 darbi.