Kā uzsver Dobičins, neskatoties uz to, ka Gulbis veidojis vairākus mūsdienās pretrunīgi vērtētām personībām un notikumiem veltītus pieminekļus, viņa novatoriskā, uz abstrakciju un ekspresīvu lidojumu vērstā daiļrade ir nozīmīgs devums Latvijas tēlniecības attīstībā.

"Viņa radītās mākslinieciskās kvalitātes ir pārdzīvojušas arī dažkārt neviennozīmīgi vērtētos viņa radītos monumentālos pieminekļus, piemēram, Mātes – Dzimtenes tēls Uzvaras piemineklī Rīgā (1985, autoru kolektīvs: tēln.: Ļevs Bukovskis, Aivars Gulbis, arh.: Ermēns Bāliņš, Edvīns Vecumnieks, Viktors Zilgalvis, mākslinieks Aleksandrs Bugajevs, konstruktors Gunārs Beitiņš), Rakstnieka Viļa Lāča kapa piemineklis (bronza, 1974, Rīgā arh. Juris Skalbergs I Meža kapos)," raksta LMA vadītājs.

Aivars Gulbis dzimis 1933. gada 14. janvārī Lēdurgas pagastā, Krimuldas novadā, turpinājis mācības Rīgas Lietišķās mākslas vidusskolā (tag. PIKC RDMV), kuru absolvējis 1953. gadā, bet Latvijas Mākslas akadēmijas Tēlniecības nodaļu ar diplomdarbu "Maize" Kārļa Zemdegas vadībā beidzis 1959. gadā. Izstādēs piedalās no 1956. gada, Latvijas Mākslinieku savienības (LMS) biedrs kopš 1962. gada, darbojies LMS valdē, vadījis Tēlnieku sekciju, bijis Kultūras ministrijas mākslas ekspertu komisijā, vadījis Latvijā pirmo Starptautisko tēlniecības simpoziju LMS Jaunrades namā Dzintaros, Jūrmalā, vadījis Tēlnieku apvienību, aktīvi darbojies tēlniecības kvadrinnāļu rīkošanā Latvijā, LPSR Nopelniem bagātais mākslas darbinieks (1983) un PSRS Mākslas akadēmijas (tag. Krievijas Mākslas akadēmija) korespondētājloceklis (1988).

Latvijas tēlniecībā Aivars Gulbis pieteica 20. gadsimta 60. gados ar darbiem, kuriem, kā raksturo Dobičins, bija raksturīga ekspresija, lidojuma izjūta, telpiska atraisītība, abstrakcijai un modernisma stilistikai raksturīgā formveide, kas bija novitāte tā laika tēlniecībā un iekļāvās pasaules lakoniskajā un ekspresīvi vitālajā plastiskās mākslas tēlainībā. Tas izteikti redzams 1969. gadā bronzā radītās kompozīcijas "Dūmi" un "Ola", "Ziemeļu pavasaris".

"Precīza laikmeta izjūta, vēlme pretoties un rast citādus risinājumus Aivaru Gulbi raksturo kā tēlnieku, kas veicis būtiskus pagrieziena punktus mūsu tēlniecības valodas pilnveidošanā," raksta Dobičins.

Kā nozīmīgs notikums Latvijas tēlniecībā jāmin Aivara Gulbja, Jāņa Karlova, Jura Mauriņa skulptūru izstāde 1969. gadā, Rīgā, LMS Mākslinieku nama izstāžu zālē, kura ieguva funkcionāru nosodījumu un netika atklāta, jo mākslinieku sniegums bija drosmīgs gan formveidē, gan tēlu izteiksmībā. Kā novitāte šajā ekspozīcijā tika uztverta arī ažūrā un kinētiskai mākslai tuvinātā Aivara Gulbja skulptūra "Perpetuum mobile" (1960 -1969, krāsots ģipsis). Savukārt būtisks jauninājums memoriālajā tēlniecībā bija rakstnieka Viļa Lāča kapa pieminekļa kompozīcija ar virtuozā tēla traktējumu un uzirdināto faktūru (bronza, 1974, Rīgā arh. Juris Skalbergs I Meža kapos).

Nozīmīga bija Aivara Gulbja sadarbība ar domubiedriem un kolēģiem – tēlniekiem Artu Dumpi un Oļegu Skaraini. Visus trīs autorus vienoja interese par eksperimentiem ar formu, materiāliem un vēlme vienmēr meklēt netradicionālus risinājumus, svaigas idejas, kas plašākai sabiedrībai bija vērojamas izstādēs "Jubilejas krēsls" (1983), "Ola" (1988), "Veļ Sīzifs ..." (2001). Režisors Juris Podnieks 1985. gadā par viņiem uzņēma filmu "Veļ Sīzifs akmeni", kur parādīta arī tēlnieka Aivara Gulbja sākotnējā iecere sievietes tēlam Uzvaras piemineklī Rīgā, kas ideoloģiskās cenzūras dēļ netika realizēta kā mākslinieka ideja par māti ar bērnu rokās.

Aivars Gulbis vienmēr ir bijis aktīvs tēlniecības procesu virzītājs un dalībnieks, piedalījies daudzās izstādēs, veidojis savas personālizstādes, rīkojis simpozijus. Viņa radītie monumentālās tēlniecības darbi ir redzami publiskā telpā, piemēram: Piemineklis dzejniekam Rainim Esplenādē, Rīgā (pēc Kārļa Zemdegas meta granītā izkala tēlnieki Laimonis .Blumbergs un Aivars Gulbis, arh. Dzintars Driba, 1963.), "Revolūcijas mūza" memoriālam Raiņa kapos (kapara kalums, šūnakmens, 1971., arh. Ivars Strautmanis, Raiņa kapi, Rīga), dekoratīva skulptūra pie Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīcas stacionāra "Gaiļezers" (kapara kalums, 1983.), kapa piemineklis kinorežisoram Jurim Podniekam (kopā ar tēlniekiem Artu Dumpi un Oļģertu Skaraini, granīts, II Meža kapi, Rīga, 1993.) u.c.

Tēlnieka Aivara Gulbja mākslas darbi atrodas Latvijas Mākslinieku savienības muzejā, Latvijas Nacionālajā Mākslas muzejā, Valsts Tretjakova mākslas galerijā, Maskava, Krievija, citos muzejos un arī privātās kolekcijās.