Foto: Publicitātes foto
No 2017. gada 15. decembra līdz 2018. gada 15. janvārim Rīgas Sv. Pētera baznīcā būs skatāma šī gada noslēdzošā mākslas ekspozīcija, kas veltīta mākslinieka Jura Pudāna piemiņai, portālu "Delfi" informē Rīgas pašvaldības kultūras iestāžu apvienības pārstāve Dace Lasmane.

Jura Pudāna gleznieciskā metode laikabiedru un arī paša mākslinieka atmiņās tiek raksturota kā patstāvīga ceļa meklējumi. Līdzīgi kā Maijai Tabakai, Jurim Pudānam savulaik studiju gados radās nesaskaņas ar Mākslas akadēmijas pasniedzējiem - netika ieskaitīti prakses darbi, kurus mākslinieks gleznoja, abstrahējoties no citu ietekmēm, pats savā stilā. Rezultātā, aizbildinoties ar disciplīnas graušanu, Juris Pudāns 5. kursā tiek izslēgts no Mākslas akadēmijas.

Ilgus gadus mākslinieks neķērās pie otām un negleznoja vispār. Impulsu atkal gleznot deva izstāde "Franču grupa. 1960. gadi" 2007. gadā, kurā piedalījās Jura Pudāna jaunības dienu draugi - Maija Tabaka, Ieva Šmite, Imants Lancmanis, Bruno Vasiļevskis un Jānis Krievs. Izstādē tika eksponēts viens Jura Pudāna darbs no privātkolekcijas - diplomdarba skice "Latviešu strēlnieks" (1959), kuram pozējis viņa kursabiedrs Imants Lancmanis. Pārējo Jura Pudāna sešdesmito gadu darbu atrašanās vieta nav zināma.

Pirmā Jura Pudāna personālizstāde notika Rīgas vēstures un kuģniecības muzejā tikai 2013. gadā, otrā – Bauskas Novadpētniecības un mākslas muzejā 2014. gadā. 2017. gada 28. jūlijā Juris Pudāns traģiski gāja bojā.

Jura Pudāna piemiņas izstādē Rīgas Sv. Pētera baznīcā būs apskatāmas vairāk nekā 30 mākslinieka gleznas, tostarp 1959. gadā radītā skice diplomdarbam "Latviešu strēlnieks". Tas ir īpašs ar to, ka ir vienīgais Jura Pudāna jaunības dienu mākslas darbs, kas vēl ir saglabājies. Tāpat izstādes apmeklētājiem būs iespēja apskatīt pēdējo mākslinieka darbu "Kumode". Juris Pudāns nepabeidza šo gleznu - tai trūkst nimba ap svētās mocekles galvu. Ejot uz izstādes atklāšanu Valsts Mākslas muzejā, viņam bija nodoms nopirkt smalku otiņu Mākslas akadēmijā, lai to pabeigtu.

Tajā liktenīgajā dienā, 2017. gada 28. jūlijā, kad aprāvās Jura Pudāna dzīve, viņš bija Rīgas Sv. Pētera baznīcā un stāvēja pie sava drauga – Imanta Lancmaņa – gleznas "Kristus augšāmcelšanās". Tāpēc zīmīgi, ka tieši pie šīs gleznas arī sākas Jura Pudāna piemiņas izstāde. Izstāde iekārtota tematiski, akcentējot svarīgākās Jura Pudāna vērtības: ģimeni – viņa mīļoto sievu Toniju, bērnus un mazbērnus; mājas, pilsētu, reliģiju un dabu.

Izstādē eksponēti arī divi balti audekli, kurus Juris Pudāns uzvilka liktenīgās dienas rītā un kas tā arī nesagaidīja otas pieskārienu.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!