Foto: no Aretas Jansones privātā arhīva
Šogad 11. novembrī Latvijas Nacionālā vēstures muzeja tradicionāli rīkotajā Lāčplēša Kara ordeņa izstādē bez ģenerāļa Jāņa Baloža ordeņa būs aplūkojams arī Valijas Veščunas-Jansones 3. šķiras Lāčplēša Kara ordenis, ko viņai 1922. gadā pasniedza Latvijas Republikas pirmais prezidents Jānis Čakste. Viņa ir viena no trim sievietēm, kas Latvijā godalgotas ar augstāko valsts apbalvojumu.

Valijas drosmīgais stāsts sākās1919. gada 3. oktobrī. Bermonta karaspēks stāvēja Daugavas kreisajā krastā. Vecrīga bija kareivju pilna, Daugavmalā atradās priekšējās pozīcijas. Todien bija Rīgas 3. vidusskolas 7. klases skolnieces Valijas Veščunas dzimšanas diena. Viņa agri no rīta pirms skolas gāja iegādāties "kartīšu maizi" un, savādas vēlmes mudināta, devās iekšpilsētā. Valija nonāca Grēcinieku ielā, gandrīz pie ugunslīnijas. Lodes svilpoja un atsitās pret namu sienām. Kāds virsnieks pamanīja meiteni un uzsauca, lai viņa dodas prom, bet viņai nav bijis prātā ne tas, ka katrs mirklis var būt pēdējais, ne arī tas, kas vispār ir nāve, – viņu ieinteresēja kareivju rīcība.

Valija iedraudzējās ar kareivjiem, pienesa viņiem papirosus, piegādāja patronas, iemācījās apieties ar šauteni un palika kopā ar viņiem cīnīties par Latviju. Viņu uzņēma 7. Siguldas kājnieku pulkā. Īpaši Valija Veščuna izcēlās 19. novembra kaujā Piņķos pie Plāņu mājām – lai pārvarētu pretinieka ugunslīniju, viņa drosmīgi forsēja ledaino Lielupi un vēlāk kopā ar citiem cīnījās pret pārspēku, uzvarēja, saņēma gūstekņus un ieročus. Valija Veščuna atvaļināta tika 1919. gada 25. decembrī dižkareives pakāpē.

Kā Valija Veščuna pati vēlāk atzinusi, 17 gados "nekad nav bail", tāpēc grūti spriest, kas vairāk vilinājis meiteni iestāties neatkarības aizstāvju rindās – patriotisms, degsme izcīnīt brīvību vai piedzīvojumu kāre.

Pēc ģimnāzijas pabeigšanas viņa izskolojās par advokāti un strādāja Rīgas pilsētas bāriņtiesā un Rīgas pilsētas Īres valdē. Pēcāk apprecējās ar inženieri Vilhelmu Jansonu (apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeni par darbu Pasta un telegrāfa departamenta vecākā mehāniķa amatā), viņiem piedzima dēls un meita. Otrā pasaules kara beigās ģimene mēģināja izceļot uz Zviedriju, bet viņus pārtvēra un nosūtīja atpakaļ.

Līdz pat mūža beigām Veščuna-Jansone dzīvoja Jūrmalā. Atmodas laikā iesaistījās Latvijas Nacionālās neatkarības kustības Jūrmalas nodaļā, kļuva par LNNK Goda biedri. 1988. gada 11. novembrī piedalījās Lāčplēša dienas svinībās pie Brīvības pieminekļa, novēlot visiem "dūšu un stipru gribu".

LNVM "YouTube" kanālā no 11. novembra būs iespējams noskatīties arī virtuālu Valijai Veščunai-Jansonei veltītu izstādi.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!