19. un 20. gadsimta mijā visā Eiropā bija vērojama kāpināta interese par Austrumiem un kultūrām ārpus Eiropas. Pasaules kultūru apguve sniedza jaunas ierosmes modernās mākslas tālākai attīstībai. Turklāt, lai izprastu abstrakta tēla rašanās mehānismu, daudzas radošas personības pievērsās padziļinātai mūzikas un dzejas izpētei, studēja ķīniešu, japāņu, persu, sanskrita un citas senas valodas. Viņu vidū minams arī latviešu gleznotājs un teorētiķis Voldemārs Matvejs (1877–1914), kuram 13. oktobrī tika atzīmēta 140. dzimšanas diena.
Mākslinieka uzmanības lokā ķīniešu kultūras mantojums atradās ilgstoši, par ko liecina viņa teorētiskie sacerējumi. Tomēr nav pietiekami novērtēts meistara ieguldījums arī ķīniešu dzejas popularizācijā Krievijā. Jāatgādina, ka sadarbībā ar dzejnieku Vjačeslavu Jegorjevu (Вячеслав Егорьев) viņš, izmantojot tulkojumus no franču un vācu valodām, sagatavoja pirmo ķīniešu dzejas tulkojumu krājumu krievu valodā "Ķīnas stabule" ("Свирѣль Китая"), kas tika izdots 1914. gada marta beigās 600 eksemplāros Pēterburgā. Krājumā iekļauts 22 autoru 31 dzejolis, aptverot laika posmu ķīniešu dzejas vēsturē no 3. gs. p.m.ē. līdz 19. gs. Grāmatu ievadīja Voldemāra Matveja sarakstītais ievads, kurā autors analizēja un raksturoja ķīniešu dzejas īpatnības, sajūsminoties par tās tēlainību, vienkāršību un lakonismu. Viņu fascinēja ķīniešu valodas savdabība, kad rakstītas zīmes vizuālais iespaids var atklāt teksta saturu, padziļināt vārda jēgu, piesaistīt papildus uzmanību, sekojot principam "vārdi apstājas, bet doma turpinās".
Lai godinātu mākslinieku Voldemāru Matveju un viņa veikumu, pasākumā skanēs dzeja gan oriģinālā – ķīniešu valodā, gan izmantojot Judītes Gotjē (Judith Gautier, 1845–1917), Hansa Bētges (Hans Bethge, 1876–1946), Nikolaja Gumiļova (Николай Гумилёв, 1886–1921), Jāņa Jaunsudrabiņa, Raiņa un citu autoru tulkojumus franču, vācu, krievu un latviešu valodā.
Biļešu cena: pieaugušajiem – 3 eiro, skolēniem, studentiem, pensionāriem – 1,50 eiro.
Pirms lekcijas apmeklētāji var iepazīties ar muzeja jauno izstādi "Aleksandras Beļcovas pasteļi".
Interesentus organizatori pieteikties iepriekš, zvanot pa tālruni (+371) 67 288800 vai rakstot uz e-pastu sbm@lnmm.lv. Vietu skaits ierobežots.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
