Saruna notiks Latvijas Nacionālās bibliotēkas Ziedoņa zālē, sākums plkst. 18.00. Ieeja bez maksas.
Trešdien, 18. oktobrī, būs saruna par topošo dokumentālo filmu "Astoņas zvaigznes", kuras pirmizrāde plānota šogad 18. novembrī. Tās uzmanības centrā ir latviešu nācijas pašapzināšanās procesa spilgtākā un traģiskākā parādība – latviešu strēlnieki. Filmas būs vēsturiski hronoloģisks pētījums par latviešu strēlnieku bataljoniem, to veidošanos un dalību Pirmā pasaules kara kaujās, par Latvijas Neatkarības kara cīņām līdz pat Krievijas Pilsoņu kara beigām, kad liela daļa strēlnieku atgriezās nesen dibinātā Latvijas valstī – mājās.
Pirmais Daugavgrīvas, otrais Rīgas, trešais Kurzemes, ceturtais Vidzemes, piektais Zemgales, sestais Tukuma, septītais Bauskas un astotais Valmieras latviešu strēlnieku bataljons – tā ir Latvija vēl pirms Latvijas. Un astoņi ar strēlnieku cīņām saistīti patiesi dzīvesstāsti, kas caurvij vēstījumu, ietverot sevī Latvijas kopējo likteņstāstu. Filma par astoņām strēlnieku zvaigznēm ir stāsts par vienkāršiem cilvēkiem, kurus izaicināja Liels Laikmets un, neprasot atļauju, noteica viņu dzīves robežas.
Filmas scenāriju režisors Askolds Saulītis rakstījis kopā ar publicistu Daini Īvānu, filmas operators ir Andrejs Verhoustinskis, komponists un skaņu režisors – Jānis Brunovskis, producents – Bruno Aščuks.
Vakara turpinājumā varēs noskatīties dokumentālo filmu "Bermontiāda" (2009, "Studija Centrums"). Tas ir režisora Askolda Saulīša un producenta Bruno Aščuka iepriekšējais kopīgais darbs par Pirmā pasaules kara vēstures epizodēm – dokumentālā filma ar inscenējumu elementiem, aktieru līdzdalību un Andri Keišu stāstnieka lomā. Filma vēsta par trauksmainiem notikumiem 1919. gada rudenī, kad Rīgā izšķīrās modernās, pēc Pirmā pasaules kara radītās Eiropas liktenis. Pie Daugavas krastiem satikās trīs pasaules uzskati – pirmā ir nacionālas valsts ideja, ko pārstāvēja Latvijas tauta un pirms gada proklamētās Latvijas Republikas Pagaidu valdība; otrā – lielinieku ideja par pasaules revolūciju, bet trešā – reakcionārā monarhijas atjaunošanas ideja, kuras adeptu intereses Baltijā aizstāvēja vācu ģenerālis grāfs Rīdigers fon der Golcs un krievu pulkvedis, avantūrists Pāvels Bermonts. Filmā izmantots plašs kino un foto arhīvs, 3D datorgrafikas specefekti, bet inscenētās epizodes ar aktieriem Andri Keišu, Ivanu Švedovu un Hartmutu Langi filmētas reālajās notikumu vietās.
Filmas scenārija autors un režisors ir Askolds Saulītis, operatori – Andris Priedītis un Kaspars Braķis, komponists un skaņu režisors – Jānis Brunovskis, konsultants – vēsturnieks Kārlis Dambītis, datorgrafiķi – Andris Pakalns un Māris Āboliņš, Arnis Hāgendorfs, Aigars Gercāns un citi, producents – Bruno Aščuks.
Askolds Saulītis dzimis Liepājā, mācījies Liepājas lietišķās mākslas vidusskolā, 20 gadu vecumā pārcēlies uz Rīgu un sācis strādāt kinostudijā. Paralēli iesaistījies kinoamatieru kustībā, saņēmis vairākas balvas starptautiskos festivālos. 1993. gadā debitējis kā dokumentālā kino režisors ar filmu "Kas dzīvo komunalkā", 1999. gadā vienlaikus veidojis savus pirmos un pagaidām vienīgos mēģinājumus citos filmu veidos – animācijas īsfilmu "Clara un Rubinšteins" un spēles īsfilmu "Tristans un Izolde" triju noveļu ciklā "Trīs stāsti par…" (2000). Ieguvis bakalaura grādu TV režijā (2000), vēlāk papildinājies dažādos starptautiskos kursos. 2001. gadā dibinājis savu filmu studiju "Subjektiv Filma", ap gadsimtu miju regulāri saņēmis Nacionālā filmu festivāla "Lielais Kristaps" balvas – gan kā labākais dokumentālā kino režisors, gan Skatītāju balvas par filmām "Sarkanais un Brūnais" (2000), "Jaunības avots" (2001), "Keep smiling!" (2003), "Svētku anatomija" (2005).
Laika gaitā izkristalizējusies Askolda Saulīša galvenā tematiskā interese kā režisoram un producentam – Latvijas valsts vēsture visa 20. gadsimta garumā -, par to liecina arī filmas "Atmodas antoloģija" (2013) un "Baltijas brīvības ceļš" (2014).
NKC un LNB ciklā "Simtgade un vēl" katra vakara programmu ievada īss stāstījums par vienu vēl topošu Simtgades filmu, plānoto pirmizrāžu secībā, un iepazīšanās ar filmas režisoru vai radošo grupu. Savukārt sarunas noslēgumā tiek izrādīta šī paša režisora vai studijas filma, kas tapusi nesenā pagātnē un sniedz ieskatu autora radošajā rokrakstā.
