Foto: Publicitātes foto
Izvērtējot izstādes un mākslinieku darbus, kas bija apskatāmi laika posmā no 2017. gada 1. jūlija līdz 2017. gada 30. septembrim, "Purvīša balvas" ekspertu darba grupa balvai, kas tiks pasniegta 2019. gada aprīlī, ir nominējusi Rasu un Raiti Šmitus, gleznotāju Helēnu Heinrihsoni, kā arī mākslinieku Ati Jākobsonu kopā ar komponisti Annu Ķirsi.

Rasa Šmite un Raitis Šmits "Purvīša balvai" nominēti par izstādi "Mikropasauļu svārstības" RIXC mākslas galerijā (09.09.–28.10.2017.)

Foto: Publicitātes foto

Nominācijas pamatojums: "Māksla, zinātne, jaunas tehnoloģijas un lokāla piesaiste reālai un virtuālai Ķemeru tīreļpurva ainavai ir spilgts starptautiski atzīta mākslinieku tandēma pētījums par atjaunojamas nākotnes tēmu. Purva bateriju darbības vizualizācija un akustisks dabas slēptās enerģijas ieraksts veido aizraujošu stāstu par nezināmo," stāsta Inese Riņķe.

Helēna Heinrihsone nominēta par personālizstādi "Ar ūdenskrāsām" galerijā "Māksla XO" (03.08.–02.09.2017.)

Foto: Publicitātes foto

Nominācijas pamatojums: "Lai pilnībā atklātu mākslinieka radošo ieceri, akvarelis nav pateicīgākā tehnika, jo pieprasa perfektu amata prasmi un izcilu jūtīgumu. Helēnas Heinrihsones izstāde nerunā par pasaulē pašreiz uzmanības centrā esošiem "globāliem" jautājumiem – politika, klimats, konflikti –, bet apskata to it kā nenozīmīgo, bet tajā pašā laikā ikkatra cilvēka visaugstāk novērtēto – miera, laimes un harmonijas izjūtu, ko sniedz skaistais," skaidro mākslas zinātniece Astrīda Rogule.

Atis Jākobsons un Anna Ķirse balvai nominēti par kopdarbu alternatīvās kamermūzikas festivālam "Sansusī" (11.08.2017).

Foto: Publicitātes foto

Nominācijas pamatojums: "Aizlaistajā Susējas pamatskolas ēkā, kurp skatītāji nonāk cauri naktij un meža takām, iemitis nedefinējams notikums, kurā vīd atblāzmas gan no mistērijām un romantisma ēras masonu rituāliem, gan no 19. gs. otrās puses orientālisma un vēl tik nesenā new age. Tomēr vistrāpīgāk notikuma pieredzi varētu izteikt apgalvojums, ka Džons Faulzs romānā "Burvis" jungiāniešu izspēlētos arhetipu rituālus nevarētu iemiesot dzīvē veiksmīgāk nekā šis duets. Neticami rūpīgs un radošajos lēmumos izsvērts, izpildījumā nesteidzīgs un tēlu sistēmās pilnasinīgs darbs, kuru diemžēl nav iespējams adekvāti pārnest mākslas ekspozīciju zālei piemērotā izstādē," pamato Kaspars Vanags. Jāpiebilst, ka šo darbu veidojuši mākslinieks Atis Jākobsons un komponiste Anna Ķirse sadarbībā ar māksliniekiem Maiju Mackus, Niku Edušu un Bredu Neitensonu (Brad Nathanson).

Kopumā eksperti šajā periodā nominācijām izvirzīja sešpadsmit mākslas notikumus, tai skaitā: Andreja Strokina, Germana Ermiča, Kaspara Vanaga un Venta Vīnberga projektu "Retina" "kim?" Laikmetīgās mākslas centrā (26.08.–08.10.2017.) Jāpiebilst, ka eksperti īpaši izcēla šo darbu, atzinīgi novērtējot to, kā šie četri kungi risina sarunu par laikmetīgās mākslas neskaidrajām attiecībām ar attēlu un vizuālo mākslu kā tādu, bet, ņemot vērā faktu, ka viens no "Purvīša balvas" ekspertiem iesaistīts šai projektā, nolēma to neizvirzīt nominācijai, lai nepieļautu interešu konfliktu;

Edgara Vērpes izstādi "Intereses.Konflikts." Latvijas Nacionālā mākslas muzeja Kupola zālē (09.09.–22.10.2017.);

Andreja Granta izstādi fonda "Mākslai vajag telpu" Vasaras mājas izstāžu sērijas "Ārup. Andris Grīnbergs" ietvaros (15.06.–25.06.2017.);

Santas Frances izstādi "Le Solitaire" RIXC mākslas galerijā (27.07.–26.08.2017.);

Ievas Epneres HD video & instalāciju "Zaļā skola" "Survival Kit 9" festivālā (08.09.–01.10.2017.);

Helēnas Henrihsones izstādi "Lidojumā" fonda "Mākslai vajag telpu" Vasaras mājas izstāžu sērijas "Ārup. Andris Grīnbergs" ietvaros (10.08.–20.08.2017.);

Diānas Janušones izstādi "Nezināmie ļaudis" Valmieras muzejā (07.07.–02.08.2017.);

Reiņa Hofmaņa izstādi "UN" Latvijas Fotogrāfijas muzejā (20.07.–20.08.2017.);

Katrīnas Neiburgas un Andra Eglīša izstādi "Mazsālīti garie gurķi" bijušajā tekstilfabrikā "Boļševička" (26.08.–0209.2017.);

Ginta Gabrāna projektu "SAN Holoportācijas centrs" Mūkusalas mākslas salona Lielajā zālē (09.09.–07.10.2017.);

Ivara Grāvleja performaci "Klusā daba" fonda "Mākslai vajag telpu" Vasaras mājas izstāžu sērijas "Ārup. Andris Grīnbergs" atklāšanā 13. jūlijā, 2017;

Andra Zēgnera projektu "Gaismā" Marka Rotko mākslas centrā (07.07.–10.09.2017.);

Ata Jākobsona izstādi "Dvēseles gaišā nakts" LNMM radošajā darbnīcā (07.09.–20.10.2017.).

No 2016. gada 8. decembra līdz 2019. gada 10. janvārim "Purvīša balvas" ekspertu darba grupā darbojas LNMM Laikmetīgās mākslas kolekcijas glabātāja, mākslas zinātniece Astrīda Rogule, LNMM Dekoratīvās mākslas un dizaina muzeja vadītāja, mākslas zinātniece un kuratore Inese Baranovska, mākslas kritiķis Vilnis Vējš, ABLV Charitable Foundation mākslas programmu vadītājs, kurators Kaspars Vanags, mākslas zinātniece, kuratore, Mūkusalas Mākslas salona vadītāja Sniedze Kāle un mākslas zinātniece Inese Riņķe. No 2017. gada 1. oktobra ekspertu komandā sākusi strādāt arī mākslas zinātniece un kritiķe Santa Mičule. Viņa nomainīja mākslas zinātnieci Zani Onckuli, kura pieņēmusi jaunus profesionālus izaicinājumus ārpus Latvijas un darbu ekspertu grupā vairs nevarēja turpināt.

"Purvīša balva" dibināta 2008. gada sākumā un tiek pasniegta reizi divos gados. Pirmo "Purvīša balvu" 2009. gadā saņēma Katrīna Neiburga par videodarbu "Solitude". Par otrās "Purvīša balvas" laureātu 2011. gadā kļuva mākslinieks Kristaps Ģelzis par personālizstādi "Varbūt". Trešo "Purvīša balvu" 2013. gada februārī ieguva Andris Eglītis par personālizstādi "Zemes darbi", ceturtā "Purvīša balva" 2015. gadā tika pasniegta Miķelim Fišeram par personālizstādi "Netaisnība", bet piekto "Purvīša balvu" 2017. gada februārī saņēma Krišs Salmanis, Anna Salmane un Kristaps Pētersons par darbu "Dziesma".

"Purvīša balvas" konkursu vizuālajā mākslā organizē Latvijas Nacionālais mākslas muzejs sadarbībā ar muzeja patronu SIA "Alfor".

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!