Foto: Publicitātes foto
Piektdien, 20. oktobrī pulksten 16.00, Nacionālā teātra Baltajā zālē notiks Eiropas Parlamenta deputātes un bijušās ārlietu ministres Sandras Kalnietes jaunākās grāmatas 'Cinītis' atvēršana, portālu "Delfi" informē autores pārstāvji.

"Cinītis" ir atmiņu krājums par Latvijas diplomātiskā dienesta izaugsmi kopš 1990. gada un politiķes personīgo pieredzi piedaloties tā attīstībā.

"Rakstot šādā atmiņu žanrā, vai ik uz soļa jāizdara izvēle – ko pateikt, bet ko noklusēt. Tāpēc centos ar pietāti izturēties pret cilvēkiem, ar kuriem esmu kopā strādājusi. Tā īsti vietām esmu atļāvusies paironizēt tikai pati par sevi, lai gan grāmata būtu daudz dzīvāka, ja es pasmietos arī par citiem," uzsver Sandra Kalniete.

Dažādas epizodes atklāj lasītājiem grūtības, ar kurām Kalniete un viņas kolēģi saskārās, piemēram, diplomātiskās cīņas Francijā par Latvijas īpašumu atgūšanu un mūsu valsts atpazīstamības veicināšanu. Netrūkst arī gandarījuma par tādiem sasniegumiem kā Dziesmu svētku iekļaušana UNESCO Cilvēces mutvārdu un nemateriālā mantojuma sarakstā kopš 2003. gada. Nozīmīgas ir arī diplomātiskās spēles, kuru rezultātā Latvijai "caur adatas aci" izdevās sasniegt mērķi pievienoties gan NATO, gan Eiropas Savienībai.

Jaunā grāmata atklāj arī pieredzi Eiropas Parlamentā, piemēram, aizkulišu darbu pie būtiskās uzvaras par tiešmaksājumu palielināšanu Latvijas lauksaimniekiem. Savukārt konkrēts Latvijas sarežģītās vēstures skaidrošanas darba rezultāts bija panākums pārliecināt Parlamenta prezidiju 2013. gadā nosaukt Baltijas ceļa vārdā Briseles mītnes pirmā stāva galveno gaiteni.

Izmantojot personīgus stāstus, šī grāmata atklāj jaunas, līdz šim plašākai sabiedrībai nezināmas epizodes, kā arī papildina jau zināmo ar iespaidiem no politiķes skatu punkta.

Skaidrojot "Cinīša" tapšanu, autore min, ka ir mēģinājusi "raitā valodā izstāstīt atmiņas par nozīmīgām epizodēm, kas, satekot kopā no daudziem avotiem, veido mūsu valsts dzīvo atmiņu. Tā vēl nav vēsture, bet fona krikumi un krikumiņi, kuriem sablīvējoties, veidojas tā viela, no kuras vēlāk pētnieki destilē vēsturi."

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!