Dauderu nama stāsts sācies 1864. gadā, kad Bavārijas aldaris Hanss Dauders nodibinājis "Waldschlösschen" (tulkojumā no vācu valodas – "Mazā meža pils") alus darītavu. 1865. gadā uzbūvēta ražotne – mūsdienu "Aldara" pirmsākumi. Savukārt Dauderu nams kā ģimenes villa "Villa fon Büngner" celts 1897. gadā eklektisma stilā, un piederēja tālaika alus darītavas "Waldschlösschen" īpašniekam Ādolfam fon Bingneram. Laikabiedri to atzinuši par vienu no glītākajām Rīgas savrupmājām. Projekta autors bija būvinženieris Fricis Zeiberlihs (Fritz Seuberlich). Līdz mūsdienām saglabājušies nama vēsturiskie telpu interjeri, kā arī liecības par Latvijas Republikas laiku (1918. – 1940.).

1937. gadā "Latvijas Kredītbanka", kuras īpašumā nams bija nonācis, kā suminājumu 60 gadu jubilejā to piešķīrusi autoritārajam vadonim Kārlim Ulmanim. Iepriekš villā veikts remonts, tā modernizēta, un nama interjeru papildinājušas nacionālā romantisma pērles, tai skaitā pēc Anša Cīruļa metiem darinātas mēbeles. Namā iekārtoja Ulmaņa darba kabinetu. Parkā pie dīķa izbūvēja peldu māju, netālu no tā – tenisa laukumu, bet pilsdrupās iekārtoja istabu latviskā garā. Ēka kalpoja par Kārļa Ulmaņa vasaras rezidenci no 1937. līdz 1940. gadam.

Padomju okupācijas gados ēka vairākkārt nonāca dažādu iestāžu pārvaldībā. Pēc Otrā pasaules kara beigām tajā iekārtoja bērnudārzu. Par "buržuju interjeru" namā neviens vairs nerūpējās – kamīnus aizmūrēja, "nevajadzīgo" nojauca. Vēlāk greznajā ēkā ierīkoja noliktavu, kas ar laiku pārtapa degustācijas zālēs. Tomēr savu skaistumu nams nebija zaudējis, un 1987. gadā to savā īpašumā ieguva Rīgas pilsētas Oktobra rajona Tautas deputātu padomes izpildkomiteja.

Namu bija plānots pārvērst par laulību reģistrācijas vietu, taču Trešās atmodas notikumi būtiski mainīja tā turpmāko likteni. Nams atdzima, pateicoties latviešu kolekcionāra un mecenāta Gaida Graudiņa (1926) ieinteresētībai. Ilgajos trimdas gados Vācijā viņš bija veidojis ar Latvijas vēsturi saistītu liecību kolekciju, ko pēc 1988. gadā Latvijas Vēstures muzejā redzētās izstādes "Latvija starp diviem pasaules kariem" nolēma nodot Latvijas sabiedrībai. Par piemērotāko vietu tās izvietošanai kolekcionārs izvēlējās Dauderu namu, kas tolaik stāvēja tukšs un neizmantots.

1989. gadā "Dauderi" nonāca Latvijas PSR Valsts Kultūras komitejas pārziņā un tika nodoti Latvijas Mākslas muzeju apvienības rīcībā. 1990. gada 1. martā spēkā stājās lēmums par Latvijas Kultūras muzeja "Dauderi" izveidošanu. Sākās ēkas restaurācijas process un nolaistās, degradētās vides sakopšana. Muzeja ēkas un ekspozīcijas atklāšana notika 1990. gada 27. jūnijā, XX Vispārējo latviešu dziesmu svētku laikā.

Kopš 2010. gada 1. janvāra "Dauderi" ir Latvijas Nacionālā vēstures muzeja nodaļa. Muzejā apskatāmas liecības par Kārli Ulmani un starpkaru laika Latviju. Tāpat muzeja pastāvīgajā ekspozīcijā apskatāma Gaida Graudiņa kolekcija, kas aptver laika posmu no 16. gadsimta līdz 20. gadsimta 80. gadiem. Tajā ir gan Latvijas Republikas apbalvojumi (1918–1940), gan Latvijas armijas pulka zīmes (1919–1940), gan medaļas (16.– 20. gs. pirmā puse), tāpat arī monētas un papīra naudas zīmes, fotogrāfijas, dokumenti, iespieddarbi. Tostarp reti un nozīmīgi bēgļu nometnēs un trimdā izdoti latviešu literatūras darbi, kā arī ar Latvijas valsts un sabiedriskiem darbiniekiem saistīti memoriālie priekšmeti. Kolekcija sniedz priekšstatu par relikvijām, kas Otrā pasaules kara beigās, dodoties bēgļu gaitās, tika paņemtas līdzi no Latvijas. Daļa muzeja priekšmetu liecina par latviešu kultūras dzīves aktivitātēm trimdā. Kopskaitā "Dauderos" izvietotajā Graudiņa kolekcijā ir ap 7000 priekšmetu.

2016. un 2017. gadā kultūras mecenāts un kolekcionārs Gaidis Graudiņš Latvijas Nacionālajam vēstures muzejam uzdāvināja vēl 490 priekšmetus. Dāvinājumā ietilpst mēbeles, gleznas, pulksteņi, stikla un porcelāna trauki, sudraba priekšmeti, fotogrāfijas, grāmatas un dokumenti. Daļa no jaunieguvumiem apskatāma jaunajās izstādēs "Interjera un sudraba priekšmeti no Gaida Graudiņa kolekcijas" un "Latvijas ainavas gleznās un akvareļos no Gaida Graudiņa kolekcijas", ko atklās 4. oktobrī.

Izstāde "Interjera un sudraba priekšmeti no Gaida Graudiņa kolekcijas" atspoguļo G. Graudiņa kolekcijas daudzveidību un raksturo vietējo kultūrvidi 19. gadsimtā. Tajā apskatāmas bīdermeiera laika mēbeles, sudraba izstrādājumi, ko 18. un 19. gadsimtā darinājuši Rīgas un Vācijas sudrabkaļi, lietišķās mākslas priekšmeti. Eksponējot Latvijas meistaru 20. gs. sākumā un 20. gs. 20.–30. gados darinātos sudraba priekšmetus dažādu vēsturisko stilu vitrīnās, saglabāts kolekcijas izstādīšanas veids, kāds tas bija G. Graudiņa izveidotajā "Latviešu muzejā" Vācijā. Viena no vecākajām mēbelēm kolekcijā ir 18. gs. Braunšveigā izgatavotais sekretārs.

Savukārt izstādē "Latvijas ainavas gleznās un akvareļos no Gaida Graudiņa kolekcijas" aplūkojamas 20. gadsimta Latvijas mākslinieku gleznas un akvareļi ar ainavām, tai skaitā mecenātam piederošā (deponētā) Vilhelma Purvīša glezna. Mākslinieku darbi raksturo gan kolekcijas daudzveidību, gan ilustrē Latvijas mākslas attīstību 20. gadsimtā. Visus darbus vieno kopējā tēma – Latvijas ainava un tās daudzveidīgie dabas skati. Dažādās tehnikās tapušie dabas attēlojumi, kas radīti laika posmā no 20. gs. sākuma līdz 80. gadiem, atspoguļo vairāku paaudžu latviešu mākslinieku skatījumu uz dzimto ainavu. Izstādi raksturo arī mākslinieku rokrakstu daudzveidība. Pārsvarā darbu pamatā ir dabā studēti motīvi, kas gleznoti gan akadēmiski reālistiski, gan ar poētisku vispārinājumu. Ainavas atveidotas gan klusinātā krāsu gammā, gan ar košu krāsu toņiem. Darbos atklājas Latvijai raksturīga dabas skatu panorāma.

Abas izstādes apskatāmas līdz 2018. gada 28. janvārim.

Savukārt konference "Dauderu namam – 120: Sarkandaugavas saimnieciskais, sociālais un kultūrvēsturiskais konteksts" papildinās un turpinās jau aizsāktās muzeja aktivitātes nama nozīmīgās gadskārtas sakarā. Tajā piedalīsies studentu un jauno pētnieku konkursa "Dauderu namam – 120" laureāti: Mag. philol. Līvija Baumane-Andrejevska, Mag. hist. Inna Gīle un Anastasija Smirnova, kā arī dažādu nozaru speciālisti: vēsturnieki, valodnieki, sociologi u. c., kas pētījuši Sarkandaugavas apkaimes sabiedriskās dzīves norises.