Pazīstama ar savu "apsēstību" ar punktiem, ķirbju motīviem un spoguļu izmantošanu mistisku bezgalības istabu radīšanā, Kusama, kuras izstādes šogad bijušas starp gaidītākajiem mākslas pasaules pasākumiem, Tokijas centrā 1. oktobrī atklās savu gleznu un skulptūru muzeju, raksta "Reuters".

Muzeju pārvaldīs Kusamas radīts fonds, lai arī pēc mākslinieces nāves viņas darbi turpinātu dzīvot. Biļetes uz speciāli organizētām apskates tūrēm oktobrī un novembrī jau ir izpirktas. Lai nodrošinātos pret pārmērīgu apmeklētāju pieplūdumu, 90 minūšu ilgajā apskates tūrē varēs piedalīties tikai 50 cilvēku. Dienā paredzētas četras šādas ekskursijas.

Visus atklāšanas izstādes "Radīšana ir vientulīga nodarbe, mīlestība tuvina tevi mākslai" ("Creation Is a Solitary Pursuit, Love Is What Brings You Closer to Art") darbus izvēlējusies pati Kusama, un tā būs apskatāma līdz 25. februārim. Ekspozīcija tiks mainīta ik pēc sešiem mēnešiem, raksta "The New York Times".

Kusama arvien ar pilnu krūti nododas glezniecībai un nebūt negrasās apstāties. "Es gleznoju no piecu vai 10 gadu vecuma – no rīta līdz vakaram. Pat tagad nav dienas, kad es negleznotu," atklāj 88 gadus vecā māksliniece.

Māksliniece par savu radošo darbību saņēmusi neskaitāmus prestižus apbalvojumus, tostarp arīdzan Japānas karaliskās ģimenes apbalvojumu starptautiski atzītiem māksliniekiem "Praemium Imperiale", kļūstot par pirmo sievieti, kurai tas jebkad piešķirts.

Kusama pameta Japānu 27 gadu vecumā, lai dotos uz Ņujorku, pirms tam brīdi padzīvojot arī Francijā. Ņujorkā viņa noslīpēja savas daiļrades stilu un radīja savu vārdu avangarda mākslas pasaulē. Viņas mākslas darbu iedvesmas avoti ir mirgojošu gaismu halucinācijas, punkti un ziedi.

Foto: AFP/Scanpix

Kusama arīdzan nodarbojusies ar rakstniecību, sešdesmitajos gados piedalījusies pretkara aktivitātēs, kā arī iedvesmojusi citus māksliniekus, tostarp arīdzan Joko Ono un popārta meistaru Endiju Vorholu.

Ņujorkas periodā Kusamai bija īsas attiecības ar mākslinieku Donaldu Džadu (Donald Judd), pēc kurām viņa uzsāka kaislīgas, taču platoniskas attiecības ar sirreālistu mākslinieku Džozefu Kornelu (Joseph Cornell), par kuru Kusama bija 26 gadus jaunāka. Abi "mīlnieki" sazvanījās ik dienas, viens otru zīmēja, savukārt Kornels radīja Kusamai personalizētas kolāžas. Viņu saistības ilga līdz pat Kornela nāvei 1972. gadā.

1973. gadā Kusama atgriezās Japānā. Iemesls? Ņujorka viņai radot neirozes. Īsi pēc atgriešanās viņa sāka rakstīt sirreālistiskus romānus, īsos stāstus un dzeju. Pēcāk kļuva arīdzan par mākslas tirgotāju, taču šai nodarbei nācās mest mieru, jo 1977. gadā brīvprātīgi devās uz psihiatrisko klīniku, kur uzturas aizvien. No klīnikas viņu katru rītu aizved uz netālu esošo studiju, kur viņa nododas radošajam darbam, bet pēc tam kolorītā dāma atgriežas atpakaļ klīnikā. Kusama ne reizi vien medijos izteikusies – ja nebūtu mākslas, viņa sen jau būtu izdarījusi pašnāvību.

Foto: AFP/Scanpix

"Es vēl aizvien reizēm redzu halucinācijas," viņa atklāj. "Visapkārt lidinās punkti – uz manas kleitas, grīdas, lietām, griestiem, visapkārt. Un es tos gleznoju."

Par savām šī brīža aktivitātēm māksliniece gan runā skopi, vien atklāj, ka cer, ka viņas māksla pasaulē sniegs pozitīvu ieguldījumu.

"Katrā ziņā es vēlos liet savu mīlestību cilvēcē – brīnišķīgā sabiedrībā bez kara. Es gribu dzīvot ik dienu ar vēlmi cīnīties par cilvēci."

Viens no iemesliem, kāpēc Kusama tik dedzīgi iestājas pret karadarbību, ir fakts, ka viņai nācās piedzīvot Otro pasaules karu un 13 gadu vecumā militārajā rūpnīcā šūt izpletņus. Māksliniece bērnībā arīdzan cietusi no vardarbīgās mātes.

Par savas garīgās veselības problēmām publiski runāt Kusama gan īpaši nekautrējas. Dzīvojot Ņujorkā, viņa sešus gadus ārstējusies ar Freida psihoanalītiskās terapijas palīdzību, taču tā negatīvi ietekmējusi viņas radošās spējas: "Idejas pārstāja nākt, lai arī ko es gleznotu vai zīmētu, jo viss nāca ārā pa manu muti," viņa atklāj.