Filmas režisore Krista Burāne par sava darba tapšanu atklāj: "Pirms desmit gadiem man un Mārtiņam Eihem radās ideja par filmu ciklu par trīs izcilām Latvijas teātra personībām - režisoriem Oļgertu Kroderu, Māru Ķimeli un scenogrāfu Andri Freibergu. Filmu "Piektais Hamlets" (2007), "Māra" (2014) un "Pasaka par tukšo telpu" (2017) cikls pēta to, kā vientulība, mīlestība un nāve savij kā ciešā bizē filmas varoņu dzīves un mākslas darbus."

Krista Burāne uzskata, ka teātris ir pēdējā humānā telpa, kurā cilvēki vēl var mācīties nebaidīties viens no otra, uzticēties, dalīties, dot un būt patiesi. "Ārēji atturīgais, bet emocionāli ārkārtīgi jutīgais Andris Freibergs ir šīs pēdējās humānās telpas daudzo seju un formu radītājs. Tas ir cilvēcības atklāšanas un atklāšanās darbs, kas mani ļoti saista, jo īpaši tādēļ, ka Andris Freibergs to paveic bez vārdiem. Kā pateikt svarīgo, to nestāstot? Scenogrāfs būvē telpu, kurā katrai lietai ir sava nozīmē, to attiecības veido jaunu jēgu. Mans uzdevums bija radīt filmu kā šādas telpas analogu, kurā detaļas zaudē savu sadzīvisko nozīmi," par filmu stāsta režisore.

Kristas Burānes – režisores, scenāristes, montāžas režisores un fotogrāfes – saknes ir filosofijas pasniedzējas un reklāmas mākslinieces kurpēs. "Pasaka par tukšo telpu" ir režisores sestā dokumentālā filma. Šī paša cikla filma "Māra" 2014. gadā nominēta nacionālajai balvai "Lielais Kristaps" kategorijās "Labākā pilnmetrāžas dokumentālā filma", "Labākais dokumentālās filmas režisors" un "Labākais mūzikas autors".