Kā informēja Juhņēviča, ielūdzamo grupā būs iekļautas valsts augstākās amatpersonas - Latvijas valsts prezidents, Saeimas priekšsēdētāja, Ministru prezidents - , eksprezidenti, Dziesmu un deju svētku virsdiriģenti un virsvadītāji, Dziesmu un deju svētku procesa uzturētāji ārvalstīs un Kultūras ministrijas Goda viesi par ieguldījumu kultūrā.
Iepriekšējās rezervācijas grupā plāno ietvert dziesmu un deju svētku procesa uzturētājus Latvijā un ārvalstīs, kas biļešu sadali nodrošinās pēc saviem ieskatiem – šai grupai atvēlēs lielāko daļu no iepriekšējā rezervācijā paredzētajām biļetēm – 70%. Dažādām sociālajām grupām (daudzbērnu ģimenes, cilvēki ar kustību traucējumiem, politiski represētie, sociāli neaizsargātākās grupas saskaņā ar iesniegumiem) atvēlēs 8 % no iepriekšējās rezervācijas biļetēm, bet 22 % no iepriekšējā rezervācijā paredzētajām biļetēm paredzētas Ministru kabinetam, Kultūras ministrijas un Ārlietu ministrijas oficiālajām delegācijām, UNESCO pārstāvjiem, svētku partneriem, Dziesmu un deju svētku padomei u.c.
Svētku rīkotājs līdz rudenim izstrādās nolikumu par biļešu tirdzniecību, rezervēšanu un ielūgumu izsniegšanas kārtību, izveidos biļešu rezervēšanas iesniegumu izvērtēšanas komisiju, kā arī sagatavos biļešu cenrādi.
2018. gada svētkos svētkos biļešu cenas plānotas no 2 līdz 65 eiro. Kā uzsver Juhņēviča, dārgākās biļetes būs tikai atsevišķos sektoros uz Noslēguma koncertu un lieluzvedumu. Skatītāju vietas Daugavas stadionā pēc rekonstrukcijas palielināsies par 100% - no 5000 iepriekš līdz 10000, savukārt Mežaparka Lielajā estrādē pēc rekonstrukcijas pirmās kārtas plānotais vietu skaits varētu palielināties par 36% - no 22000 iepriekš līdz 30000.
Atgādinām, ka jauno padomi veido kultūras ministre Dace Melbārde, izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis, finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola, Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas pārstāve, deputāte Inguna Rībena, Rīgas domes priekšsēdētājs Nils Ušakovs, Latvijas Pašvaldību savienības priekšsēdis Andris Jaunsleinis, Valsts prezidenta kancelejas vadītāja vietniece Egita Kazeka, un Apvienoto Nāciju Izglītības, zinātnes un kultūras organizācijas Latvijas Nacionālās komisijas ģenerālsekretāre Baiba Moļņika.
Tāpat padomes sastāvā konkursa kārtībā izvēlēti Dziesmu un deju svētku procesā iesaistīto nozaru eksperti, kā arī nevalstisko organizāciju un kultūras centru virzītie pretendenti - koru mūzikas pārstāvji Kaspars Ādamsons un Romāns Vanags, deju nozares pārstāves Indra Ozoliņa un Zanda Mūrniece, pūtēju orķestru nozares pārstāvis Guntis Kumačevs, tautas lietišķās mākslas nozares pārstāve Baiba Vaivare, tautas mūzikas nozares pārstāve Kristīne Ojala, tradicionālās kultūras nozares pārstāve Dina Liepa, profesionālās mūzikas pārstāve Selga Mence, pašvaldību kultūras centru pārstāve Dace Jurka un nevalstisko organizāciju pārstāve Mārīte Puriņa.
Dziesmu un deju svētku padomes sastāvu un tās priekšsēdētāju saskaņā ar Dziesmu un deju svētku likumu apstiprina uz pieciem gadiem, tās locekļi padomē darbojas bez atlīdzības.
Dziesmu un deju svētku padome ir konsultatīva institūcija, kuras darbības mērķis ir sekmēt Dziesmu un deju svētku procesa ilgtspēju un tradīcijas tālāknodošanu. Padomes uzdevumi ir noteikti Dziesmu un deju svētku likumā, tās darbību koordinē Latvijas Nacionālais kultūras centrs.
XXVI Vispārējie latviešu Dziesmu un XVI Deju svētki 2018. gadā norisināsies Latvijas valsts simtgades svinību zīmē. Dziesmu un deju svētkus rīko Latvijas Nacionālais kultūras centrs.
