Tikšanās iecerēta kā nesteidzīga un aizraujoša pastaiga, kuras gaitā Vilnis Vējš analizēs izstādi kā vienotu kopumu, īpašu uzmanību veltot reālisma izpausmēm, mākslinieku konceptuālo risinājumu un darbu tehniskās izpildes saskares punktiem, kā arī eksponēto autoru attieksmju, nostāju un motivāciju paradigmu maiņām un svārstībām, tādējādi dziļāk pievēršoties niansētajām formas un satura attiecībām. Tāpat izstādē apmeklētāji varēs aplūkot trīs Viļņa Vēja gleznas, kurām mākslinieks arī sniegs savus komentārus, stāstot par kompozīciju iedvesmas avotiem, sižetu tematiku un vizuālo specifiku.
Jaunākās paaudzes māksliniekiem, kuru darbos saskatāma hiperreālisma estētika, dažkārt ir nevēlēšanās sevi dēvēt par virziena pārstāvjiem, radošo darbību vairāk definējot kā konceptuālu. Zīmīgi, ka stila vēsturiskās attīstības procesā hiperreālisms lielā mērā bijis saistīts tieši ar konceptuālismu. Hiperreālisti cenšas attēlot fotogrāfiju kā īstāku vai pārāku realitāti un iet pret atdarināšanas aizliegumu, brīvi pārfrāzējot klasiskus mākslas piemērus un kombinējot vecmeistaru kompozīcijas ar popkultūras tēliem. Šodien mākslinieki veido laikmetīgu priekšstatu kolāžas, un katram individuālajam rokrakstam ir savs koncepts, kur fotogrāfijas imitācija nebūt nav noteicoša. Mākslas darbu mērķis ir paust aktuālas idejas. Cik veiksmīgi un pārliecinoši autoriem izdevies tās iemiesot, būs iespēja pētīt un pārdomāt kopā ar Vilni Vēju "Sarunā muzejā".
Vērienīgā Latvijas valsts simtgadei veltīta izstāde "Hiperreālisms. Virziena variācijas Latvijā", kas šobrīd ir skatāma "Arsenālā", parāda šī starptautiski iecienītā mākslas stila evolūciju un metamorfozes Latvijas glezniecībā, grafikā un tēlniecībā, aptverot periodu no 1967. līdz 2017. gadam. Ekspozīcijai atlasīti vairāk nekā 50 autoru 170 darbi, kā arī fotogrāfijas, žurnālu lapas un grāmatas – attēli, kurus mākslinieki izmantojuši radošajā procesā.
Hiperreālisma uzplaukums Latvijā notika 20. gadsimta 70. gados vienlaicīgi ar fotoreālisma – ASV dzimušā virziena – izplatīšanos Eiropā, kur tas ieguva nosaukumu "hiperreālisms". Imants Lancmanis, Guntis Strupulis, Līga Purmale, Miervaldis Polis, Māris Ārgalis bija pirmie latviešu gleznotāji, kas savā daiļradē konsekventi kultivēja fotogrāfiski precīza stila kvalitātes. Ja Amerikā un Rietumeiropas valstīs hiperreālisms bija loģisks pavērsiens pēc jau pārāk ilgi dominējušā abstraktā ekspresionisma, tad Latvijā tā bija reakcija uz sociālistisko modernismu, kas iezīmēja postmodernisma ienākšanu. Tomēr jāatzīst, ka mūsu mākslā pilnīgi tīru hiperreālisma paraugu nav daudz – vairāki mākslinieki pielietojuši virzienam raksturīgās formas, paņēmienus un metodes citu tendenču ietvaros, katrs apspēlējot tās savā, atšķirīgā stilistikā un izteiksmē.
"Hiperreālismu ierāmē mākslīgi pārveidota daba – fotokameras optika, mirkļa fiksācijas iespējas, palielinājums, atspulgi stikla arhitektūrā, mašīnu liektajās, spīdīgajās virsmās, kas vienkārši iepriekšējo reālismu laikos dabā neeksistēja. Industriālā un informācijas laikmeta ideoloģija. Bet principā – mākslinieka lēmums uz plikas virsmas attēlot kaut ko un izvēle – ko un kā? – ir akts, kur beidzas mākslas komentētāju kompetence," intervijā žurnālam "Studija" stāsta izstādes dalībnieks Vilnis Vējš.
Vilnis Vējš dzimis 1967. gadā Jelgavā. Absolvējis Rīgas Lietišķās mākslas vidusskolas Dekoratīvās tēlniecības nodaļu (1986), Latvijas Mākslas akadēmijas Glezniecības nodaļu scenogrāfijas specialitātē (1994). Ieguvis humanitāro zinātņu maģistra grādu Latvijas Kultūras akadēmijā (2002). Darbības jomas: scenogrāfija, glezniecība, fotogrāfija, vizuālās mākslas kritika. 2016. gadā kļuvis par pirmo Normunda Naumaņa Gada balvas mākslas kritikā ieguvēju.
Dalības maksa: pieaugušajiem – 3,50 eiro, skolēniem, studentiem, pensionāriem – 2 eiro. Iepriekšēja pieteikšanās nav nepieciešama.
Izstāde būs atvērta līdz 21. maijam.
