Helēna Tangijeva-Birzniece dzimusi 1907. gadā Pavlovskā, Pēterburgas guberņā, armēņu muižnieka ģimenē. Baleta mākslu sākusi apgūt astoņu gadu vecumā privātā baleta studijā Pēterburgā. 1924. gadā absolvējusi Petrogradas horeogrāfijas skolu. Savu karjeru Tangijeva-Birzniece sāka karjeru Marijas teātrī, un jau kopš 1925. gada strādāja par pasniedzēju Ļeņingradas horeogrāfijas skolā.
Pēc laulībām ar Latvijas diplomātu Aleksandru Birznieku, pārcēlās uz Rīgu, ātri apguva latviešu valodu un no 1927. līdz 1939. gadam bija baleta soliste Latvijas Nacionālajā operā, kā arī vadīja privātu baleta studiju no 1928. līdz 1944. gadam.
Pēc Otrā pasaules kara bija atzīta baletmeistare, līdz 1951. gadam un no 1956. gada bija galvenā baletmeistare Latvijas PSR Valsts operas un baleta teātrī, šajā laikā iestudējot daudzas baleta izrādes. No 1951. līdz 1956. gadam māksliniece darbojās Operetes teātrī. Tangijeva-Birzniece strādāja arī par pedagoģi Rīgas Horeogrāfijas skolā.
Mirusi 1965. gadā. Apbedīta Meža kapos.
Helēna Tangijeva-Birzniece iekļauta Latvijas kultūras kanonā, kā arī viņas vārdā nosaukta balva, kas tiek pasniegta kopš 1996. gada. 2016. gadā šo balvu saņēma Palmīra Dzērve (Ziediņa).
Par godu izcilās baleta mākslinieces piemiņai 12. aprīlī Latvijas Nacionālajā operā pirmizrādi piedzīvojis baleta "Pie zilās Donavas" iestudējums.
