Foto: David Plas

2018. gada jūnijā tiks atklāta Rīgas starptautiskā laikmetīgās mākslas biennāle (RIBOCA - Riga International Biennial of Contemporary Art). Tā būs vērienīgā izstāde, kurā piedalīsies mākslinieki no Latvijas, Lietuvas, Igaunijas kā arī no Eiropas un pārējās pasaules, portālu "Delfi" informē RIBOCA fonda pārstāve Inese Dābola.

Pirmās biennāles galvenā kuratore būs Katerina Gregos – mākslas pasaulē pazīstama grieķu izcelsmes izstāžu veidotāja, autore un lektore. Kuratora koncepcija pirmajai Rīgas starptautiskās laikmetīgās mākslas biennālei tiks atklāta 2017. gada pavasarī. Lielākā daļa mākslinieku, kuri tiks aicināti dalībai biennālē, dzīvo, strādā, vai ir dzimuši Baltijā — teritorijā, kas ka uzskata biennāles rīkotāji, joprojām ir samērā maz izpētīta, neraugoties uz tās bagātīgo māksliniecisko devumu. Biennāle norisināsies vairākās vietās Rīgā, norises vietas tiks atklātas atsevišķi.

Kā raksta notikuma rīkotāji, Rīgas starptautiskā laikmetīgās mākslas biennāle, kā atvērta platforma mākslinieciskiem eksperimentiem, veicinās vietējo un starptautisko mākslinieku, mākslas darbinieku un institūciju sadarbību, kā arī būs impulss sabiedrisko, politisko un ekonomisko problēmu skatīšanai caur mākslas prizmu. Par pamatu ņemot Rīgas un Baltijas bagātīgo vēsturi, biennāle pievērsīs uzmanību plašāka reģiona mākslinieciskajai videi un rada māksliniekiem papildus iespējas veidot dialogu ar pilsētas un tās apkārtnes kultūras, vēstures un sociālpolitisko kontekstu.

Biennāles kuratorei Katerinai Gregos ir plaša starptautiskā kuratores pieredze, viņa ir bijusi kuratore vairākām kritiķu atzinīgi novērtētām, vērienīgām izstādēm un biennālēm, tostarp Beļģijas paviljonam "Personne et les autres: Vincent Meessen & Guests" 56. Venēcijas biennālē; 5. Saloniku biennālei "Between the Pessimism of the Intellect and the Optimism of the Will" (2015); "No Country for Young Men: Contemporary Greek Art in Times of Crisis" tēlotājmākslas centrā "BOZAR" Briselē (2014); "The Politics of Play" Gēteborgas starptautiskajai laikmetīgās mākslas biennālei ar kopējo nosaukumu "PLAY! Recapturing the Radical Imagination" un līdzkuratore "Liquid Assets: In the Aftermath of the Transformation of Capital" laikmetīgās mākslas festivālā "Steirischer Herbst" Grācā (2013); "Newtopia: The State of Human Rights" Mehelenā un Briselē (2012). Togad viņa strādāja arī "Manifesta 9: In the Deep of the Modern" kuratoru grupā Genkā.

2011. gadā viņa bija Dānijas paviljona slavenās izstādes par vārda brīvību "Speech Matters" kuratore 54. Venēcijas biennālē un līdzkuratore Manheimas, Ludvigshāfenes un Heidelbergas 4. fotofestivālam "The Eye is a Lonely Hunter". 2009. gadā viņa bija kuratore "Contour: the 4th Biennial for Moving Image" ar nosaukumu "Hidden in Remembrance is the Silent Memory of our Future". Gregos ir bijusi kuratore arī 2006. gada Īrijas laikmetīgās mākslas biennālei "EVA International" ar nosaukumu "Give(a)way: On Generosity, Giving, Sharing and Social Exchange". Visbeidzot, šogad viņa strādāja projekta "Uncertain States: Artistic Strategies in States of Emergency" kuratoru grupā "Akademie der Künste" Berlīnē.

Tuvākie Katerinas Gregos projekti ir "A World Not Ours" Milūzas "Kunsthalle" un "Summer of Love" Švarca fondam (2017), kā arī "The State is Not A Work of Art" Tallinas "Kunstihoone", "Kunstihoone" galerijai un Tallinas pilsētas galerijai (2018).

Katerina Gregos bieži piedalās starptautisko žūriju darbā, piemēram, nesen Somijas un Īrijas paviljona žūrijā 2017. gada Venēcijas biennālē un 2015. gada Hasselblada balvas žūrijā. 2016. gadā viņa bija Berlīnes starptautiskā kinofestivāla un A. M. Katana fonda piešķirtās gada jaunā mākslinieka balvas Palestīnas māksliniekiem "YAYA Prize" žūrijas locekle.

Līdztekus neatkarīgās kuratores darbam Gregos ir "Deste" fonda laikmetīgās mākslas centra Atēnās dibinātāja, direktore un kuratore, mākslas un mediju centra "Argos" mākslinieciskā vadītāja Briselē un "Art Brussels" mākslinieciskā vadītāja.

Katerina Gregos ir absolvējusi Kurto mākslas institūtu un Karalisko koledžu (Londonas universitāte), kur apguva mākslas vēsturi, Eiropas literatūras un spāņu studijas, kā arī Londonas pilsētas universitāti, kur ieguva otru maģistra grādu muzeju pārvaldībā. Viņas raksti par mākslu un māksliniekiem tiek regulāri publicēti izstāžu katalogos, laikrakstos un žurnālos, un viņa ir vairāku mākslas akadēmiju vieslektore, tostarp HISK (Augstākajā tēlotājmākslas institūtā) Ģentē un Jana van Eika akadēmijā Māstrihtā.

Biennāle ir tās dibinātāja – Rīgas Biennāles fonda – galvenā iniciatīva. Fonda dibinātāju – Agnijas Mirgorodskajas, Jemeļjana Zahārova un Aleksandra Gafina mērķis bija radīt jaunu starptautisku platformu ārvalstu un Baltijas māksliniekiem, lai popularizētu laikmetīgo mākslu un sniegtu izglītojošu un sabiedrisku atbalstu reģionā, kā arī palielinātu māksliniecisko mijiedarbību starp Baltiju un pārējo pasauli.

Rīgas starptautiskās laikmetīgās mākslas biennāles fonda dibinātāja, biennāles komisāre ir Agnija Mirgorodskaja. Viņa šobrīd dzīvo un strādā Rīgā, ieguvusi akadēmiskos grādus Sanktpēterburgas universitātē un Londonas pilsētas universitātē un maģistra grādu mākslas komercijā "Sotheby's" mākslas institūtā Londonā un Ņujorkā. Pēc darba "Christie's" Krievijas nodaļā un Londonas komerciālajā galerijā "Andipa" viņa nolēmusi pievērsties nekomerciālajam sektoram un nodibinājusi Rīgas biennāles fondu.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!