"Filma "Atbrīvošanas diena" ("Liberation Day") latviešu kino nenoliedzami ir liels notikums. Latviešu kino ir milzīgs potenciāls," preses konferencē pirms jaunās norvēģa Mortena Travika un latviešu režisora Uģa Oltes filmas pirmizrādes pauda Nacionālā kino centra vadītāja Dita Rietuma.
Jau ziņots, ka filma, kas pasaules pirmizrādi piedzīvoja prestižajā dokumentālā kino festivālā IDFA (International Documentary Film Festival Amsterdam), rosinājusi plašu starptautisku interesi un to tuvākā mēneša laikā plānots izrādīt 12 valstīs.
Rietuma arī norāda, ka pagājušā gadā ar labiem panākumiem Latvijā tika demonstrēta vēl kāda filma par Ziemeļkorejas tematiku – Vitālija Manska darbs "Zem saules stariem". "Tā arī bija filma ar Latvijas līdzdalību filmas tapšanā. Tāpēc tas ir samērā paradoksāli, ka divu gadu laikā tapušas divas filmas ar Latvijas līdzdalību par Ziemeļkorejas tēmu. Tās ir ļoti atšķirīgas filmas, bet abas jau ir piesaistījušas ļoti lielu starptautisku uzmanību."
"Mēs izvēlējāmies filmu veidot kā rokgrupa – trīs vīri vienā istabā, neviens nav galvenais, bet visi apspēlē viens no otra nākošos impulsus," žurnālistiem preses konferencē sacīja Uģis Olte.
Latviešu un norvēģu kopdarbs, ko paši autori dēvē par rokumentālo filmu, vēsta par pirmo rokkoncertu pasaules noslēgtākajā totalitārā režīma valstī – slovēņu industriāla roka grupas "Laibach" uzstāšanosZiemeļkorejā.
Latviešu un Travika sadarbība sākās brīdī, kad Mortens izmantoja VFS kā producējošo kompāniju "Laibach" videoklipam dziesmai "Whistleblowers", ko viņš režisēja, bet visa pārējā darba grupa bija no Latvijas, preses konferencē stāsta Uģis Olte. "Es nemāku teikt, kas ir tieši tas, kas viņam liekas interesants šajā, protams, interesantajā pasaules daļā, bet viņš gribēja ar mums strādāt vēl. Tad tajā brīdī, kad bija skaidrs, ka šis pasākums notiks, viņam vajadzēja uzticamus zaldātus, kas parūpējas par kinematogrāfisko aspektu. Tad nu mēs tikām saukti talkā." Latviešu režisors uzsver, ka arī visa filmas pēcapstrāde notikusi Latvijā.
Olte stāsta, ka grūtākais filmas tapšanā bijis "atrast vienotu valodu un sapratnes līmeni ar Mortenu, jo mēs negribējām, lai kāds būtu galvenāks vai subordinēties, tāpēc laiks filmas tapšanas iesākumā, kad mēs atradām šo līdzdalību nu sadarbību, bija noteikti grūtāk nekā filmēt četrpadsmit stundas Ziemeļkorejas koncertzālē."
Savukārt norvēģu režisors preses konferencē skaidro, kā bija iespējams noorganizēt "Laibach" – skandalozas industriālās mūzikas grupas – koncertu valstī, kura labi zināma ar pastiprinātu cenzūru. "Ir svarīgi uzsvērt, ka tāds notikums kā "Laibach" koncerts Ziemeļkorejā nekad nebūtu bijis iespējams, ja es jau iepriekš vairākas reizes nebūtu sadarbojies ar Ziemeļkorejas pārstāvjiem," teica Traviks.
"Ar katru mākslinieciskās sadarbības reizi mēs mazliet pavirzījām robežas tālāk. Tā darījām tikmēr, kamēr šī brīvības zona bija pietiekami liela, lai tajā būtu vieta "Laibach". Kā to redzēsit arī filmā, būtībā "Laibach" koncerts bija iespējams, pateicoties abpusējai uzticībai. Tā ir personīga uzticēšanās starp mani un Ziemeļkorejas komiteju kultūras sakariem ar ārzemēm. Komitejā ir divi cilvēki, par kuriem es bez ironijas varu teikt, ka viņi ir mani korejiešu brāļi. Mēs kopā šo gadu laikā esam daudz pārdzīvojuši. Viņi ir īstie varoņi. Mēs visi, protams, esam varoņi, bet viņi ir tie, kas riskē tā, kā nevienam no mums nav jāriskē."
Uģis Olte atklāj, ka vēl filmas tapšanas laikā viņam vairāki draugi gribējuši zināt, vai filma kritizēs Ziemeļkorejas režīmu. Uz to viņš esot atbildējis, ka filma būs kritiska, bet "pret visām iesaistītajām instancēm. Visām iesaistītajām pusēm. Tas ir normāls piegājiens, kā radīt saturu – esi kritisks, bet neesi tendenciozs".
"Šī filma necenšas skaidrot neko par pasaules lielo kārtību. Tā drīzāk atgādina par to, cik svarīga ir mazā starpcilvēku telpa. Cik lielas lietas notiek, kad maza cilvēku grupa cenšas kopā atrisināt problēmu. Tā ir jebkuras dramaturģijas pamatu pamats."
Koncerti Ziemeļkorejā bija daļa no "Laibach" "Atbrīvošanas dienas turnejas" ("Liberation Day Tour"). Grupa "Laibach" Phenjanā uzstājas 2015. gada 19. un 20. augustā, piedaloties Ziemeļkorejas svinībās par godu 70 gadiem kopš Korejas atbrīvošanās no Japānas varas.
Scenārija autori ir Mortens Traviks un Uģis Olte, montāžas režisors – Gatis Belogrudovs, operatori – Valdis Celmiņš, Svens Erlings Brusleto (Sven-Erling Brusletto), Tomijs Guliksens (Tommy Gulliksen). Producenti – Uldis Cekulis, Mortens Traviks, Hanss Lukass Hansens (Hans Lukas Hansen).
Filmas pasaules pirmizrāde notika 2016. gada nogalē un līdz šim to redzējuši kinoskatītāji Zviedrijā, Norvēģijā, Kazahstānā, Nīderlandē, Itālijā, kā arī Amsterdamas IDFA – pasaules lielākajā starptautiskajā dokumentālo filmu festivālā, ko dēvē arī par "dokumentālā kino Kannām". Pavasarī vēl plānotas pirmizrādes vairāk nekā 20 citās valstīs. Aprīlī paredzēta filmas pirmizrāde Dienvidkorejā, kur norisināsies arī "Laibach" koncerti.
Par filmu recenzijas publicējuši nozīmīgie pasaules mediji "Variety" (ASV), "The Guardian" (Lielbritānija), mūzikas žurnāli "MOJO" (Lielbritānija) un "Rolling Stone" (ASV).
Rokumentālās filmas "Atbrīvošanas diena" Latvijas pirmizrāde notiks piektdien, 24. martā, kinoteātra "Kino Citadele" "Scape" zālē kinofestivāla "Spektrs" programmā, bet no 31. marta tiks demonstrēta visā Latvijā.
