Foto: LETA
Radoša drosme, ambīcijas, vēlme ienest Cēsīs pasaules kultūras elpu – tā Cēsu mākslas festivālu raksturo kultūras ministre Dace Melbārde. Viņa saka: "Ļoti laba radošā komanda, kas ilgstoši skatās vienā virzienā, ir šī festivāla 10 gadu spēks, kā arī spēja komandā iesaistīt gan pašvaldību, gan dažādas valsts institūcijas, gan privātos partnerus, nevalstiskās organizācijas."

Jau ziņots, ka Cēsu mākslas festivāls tika atklāts 15. jūlijā ar laikmetīgās mākslas izstādi "Laikmetīgā ainava" un koncertu "Klātbūtne". Festivāls norisināsies līdz 6. augustam, piedāvājot virkni augstvērtīgu kultūras notikumu. Plašāk par programmu Cēsu mākslas festivāla mājaslapā.
"Es apsveicu Cēsu mēru no visas sirds par spēju uzklausīt pirms desmit gadiem tik utopiski izskanējušo ideju, ka šī varētu kļūt par Latvijas kultūras galvaspilsētu. Šobrīd, vasarā, Cēsis kļūst par sabiedriskās dzīves un kultūras epicentru," Cēsu mākslas festivāla veltītajā preses konferencē 5. jūlijā pauda Melbārde.

Kā uzsver ministre, šobrīd Cēsīs notiek virkne pasākumu, kas apliecina kultūras galvaspilsētas ambīcijas – sākot no medijos plaši atspoguļotā sarunu festivāla "Lampa" līdz augstvērtīgiem koncertiem un tautas mūzikas pasākumiem.

"10 gadi – tā ir arī atbildība. Katru reizi ir jādomā – kas ir tās jaunās idejas, ar ko pārsteigt. Tas, protams, prasa no festivāla organizatoriem visu laiku prasmi sekot līdzi, kas notiek laikmetīgajā mākslā Latvijā un pasaulē, ko var iesaistīt, parādīt un atļauties. Kā visu salikt sabalansētā programmā – tas prasa lielu organizatorisko un kultūras vadības meistarību. Radošā drosme šajā gadījumā ir viena no Cēsu mākslas festivāla iezīmēm."

Otra iezīme festivāla iezīme ir atrast jaunas vietas Cēsu pilsētvidē. Kā vienu no labākajiem piemēriem Dace Melbārde min Cēsu alus brūzi, ko festivāla rīkotāji atdzīvināja kā lielisku laikmetīgās mākslas izstāžu vietu.

Tāpat festivāla komandu raksturo vēlme ienest Cēsīs pasaules kultūras elpu. "Daudzi atceras 2014. gadu, kad bija iespēja tikties ar amerikāņu kulta figūru Jonu Meku. Festivāls lauž stereotipu, ka lielo mākslu var parādīt tikai galvaspilsētā, un apliecina, ka arī reģionos ir pieejams kvalitatīvs kultūras pakalpojums," saka ministre.

"Cēsīs tiek ieguldīts kultūras infrastruktūras veidošanā, jaunu elpu iegūst kultūras mantojuma vietas. Protams, Cēsu koncertzāle ir lielā mērā tapusi šo kultūras ambīciju dēļ. Novēlu Cēsīm šīs ambīcijas uzturēt un piesaistīt jaunus, radošus cilvēkus. Viņi būs tie, kuri nodrošinās festivāla nākotnes idejas."

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!