Foto: Dienas Grāmata
Vēstures romānu sērijā "Mēs. Latvija, XX gadsimts" izdevniecība "Dienas grāmata" laiž klajā Ingas Gailes romānu "Stikli", portālu "Delfi" informēja izdevniecības pārstavji.

Romāna “Stikli” darbība risinās no 1937. līdz 1939. gadam, kad Latvijā valda Kārļa Ulmaņa autoritārais režīms. Tas ir laikmets, kad Latvijas vēsturē, pēc daļas mūsdienu Latvijas iedzīvotāju domām, bija pārpilnības, latviskuma un kārtības laiks. “Stiklos” valdošā atmosfēra, notikumi, kas risinās laikā, kad viss šķiet labi, bet to, kas neatbilst valdošā vairākuma izpratnei par labo un ļauno, apiet, noklusē vai mēģina ierobežot, diemžēl atgādina šodienas Latviju.

“Stikli” ir dzejnieces un dramaturģes Ingas Gailes pirmais romāns. Kā raksta grāmatas redaktore Gundega Blumberga, tajā laikmets ir tikai ietvars, kurā rakstniece veido spilgtas sajūtu gleznas, paliekot uzticīga savas daiļrades galvenajai tēmai – robežstāvoklim.

“Miesas alkas var būt tikpat spēcīgas kā dvēseles ilgas, un prāta apsvērumi var satriekt pīšļos tos abus. Dzīvi no nāves šķir nejaušība, un veselību no slimības – kāds neapdomāts vārds vai rīcība. Sekas par sevi atgādina vēl ilgi – kā asas stikla šķēpeles,” pauž Blumberga.

Ingas Gailes romānā “Stikli” vēsture ir sveša, naidīga un neiepazīta teritorija cilvēku neskaidrajai esamības jēgai, grāmatu raksturo rakstniece Gundega Repše.

“Abstrakto pasaules iekārtotāju radītajās koordinātās apjukušie teksta personāži klejo, apvilkušies ar stikla ādu, kas tos nošķir no iedomātā un arī praktizētā pareizības režģa. Panika un bailes no dzīves uguns rimst vien ar piedzimšanas brīnumu, kam Gailes tekstā ir gan uzvaras, gan padošanās patoss. Īstā vēsture šeit ir zemādas procesu vijumos, straumēs, ritmos, alkās un apsēstībā pēc neapsolītās drošības salas, kurā divi cilvēki viens otram ir pasaules ass,” raksta Repše.

Sērijas romāni top Valsts Kultūrkapitāla fonda mērķprogrammas “Nacionālā identitāte” ietvaros. Grāmatas mākslinieks Jānis Esītis.

Līdz šim sērijā iznākuši Paula Bankoska “18”, Māra Bērziņa “Svina garša”, Gunta Bereļa “Vārdiem nebija vietas”, Noras Ikstenas “Mātes piens”, Osvalda Zebra “Gaiļu kalna ēnā” un Gundegas Repšes “Bogene”.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!