Mākslas festivālā "Cēsis", kas Cēsīs norisināsies jau devīto gadu, šogad gaidāms festivāla vēsturē iespaidīgākais koncerts un apjomīgākā starptautiskā mākslas izstāde, notikumam veltītajā preses konferencē sacīja festivāla direktors Juris Žagars.

Viņš norādīja, ka 17. jūlijā plkst. 22 Cēsu pils parka estrādē paredzēts skaņas un gaismas notikums "Mālera Trešā", kura laikā mecosoprāns Oļesja Petrova, Rīgas Doma zēnu koris, Cēsu Mākslas festivāla sieviešu koris un Latvijas Nacionālais simfoniskais orķestris diriģenta Andra Pogas vadībā atskaņos Gustava Mālera "Trešo simfoniju". Par vizuālo noformējumu gādās videorežisors Dāvis Sīmanis un gaismu mākslinieks Mārtiņš Feldmanis. Kā sacīja Žagars, LMT klienti šo notikumu varēs skatīties tiešraidē.

Savukārt Baltijas un Ziemeļeiropas laikmetīgās mākslas izstādē "Tālas noskaņas zilā vakarā", kas visu festivāla laiku - no 3. jūlija līdz 9. augustam - būs skatāma Cēsu alus brūzī, būs pārstāvēts festivāla vēsturē lielākais skaits mākslinieku - 14. Kā preses konferencē pastāstīja izstādes kuratore Inga Šteimane, izstādē būs eksponēti Latvijas, Lietuvas, Igaunijas, Vācijas, Islandes, Somijas, Zviedrijas, Norvēģijas u.c. valstu mākslinieku darbi. Latviju pārstāvēs tēlnieks Arturs Virtmanis, kura veidotā instalācija - 11 ar hēliju pildīti baloni - atradīsies brīvā dabā uz Cēsu alus brūža jumta.

"Izstāde būs par to, kāda izskatās pasaule, kam Rainis, domājot par nākotni, veltīja apzīmējumu "Tālas noskaņas zilā vakarā", bet mums šis laiks ir pagātne ar nepiepildītām cerībām un ideāliem," stāstīja Šteimane, piebilstot, ka izstādē skartās tēmas būs gan sāpīgas un smeldzīgas, gan arī cerības raisošas.

Savukārt, veidojot festivāla mūzikas programmu, tikusi saglabāta festivāla ideja - iet pret straumi -, stāstīja programmas vadītāja Indra Lūkina. Piemēram, demonstrējot, ka koncerti var notikt ne tikai koncertzālē, 11. jūlijā Vecā tirgus paviljonā notiks solo dziesmu koncerts "Rainis un Aspazija puķu tirgū", bet 17. jūlijā Cēsu pils klētī spēlēs pūšaminstrumantu kvintets "Carion" no Dānijas. Viņa piebilda, ka "Carion" Latvijā viesosies pirmo reizi un tajā spēlē arī divi dalībnieki no Latvijas - klarnetists Egīls Šēfers un obojists Egils Upatnieks.

Festivāla programmu caurvijošo ziemeļu dimensiju mūzikā visspilgtāk iemiesos diriģents Normuds Šnē ar kamerorķestri "Sinfonietta Rīga". Koncerts "Ziemeļu bākas gaismā" 25. jūlijā izskanēs Vidzemes koncertzālē "Cēsis", un ar to tiks pieminēta somu komponista Žana Sibēliusa 150. jubileja. Tajā bez Sibēliusa "Trešās simfonijas" izskanēs arī Sebastiana Fagerlunda "Klarnetes koncerts", Rolfa Vallīna "Boyl" un Erki Svena Tīra "Lighthouse". Koncerta solists būs klarnetists Guntis Kuzma. Arī šis notikums būs skatāms tiešraidē.

Kā pastāstīja Žagars, Ziemeļvalstis būs centrālais motīvs arī tradicionālajā Valentīnas Freimanes kino izlasē un kinorežisora Jāņa Putniņa veidotajā avangarda filmu programmā "Ziemeļi".

Savukārt, runājot par teātra programmu, Žagars norādīja, ka šogad tās veidošana tika uzticēta teātra kritiķei Silvijai Radzobei. "Viņa to nosauca par "Grand Prix" izlasi - tā ir sanācis, ka programmai atlasītās izrādes ir "Spēlmaņu nakts" balvas nominantes," stāstīja Žagars. Teātra programmā būs iekļauts Alvja Hermaņa Jaunajā Rīgas teātrī iestudētais "Ziedonis un Visums", kā arī aizvadītajā teātra sezonā tapušie darbi - "1984" Lauras Grozas-Ķiberes režijā, Elmāra Seņkova "Antogone" un Grozas-Ķiberes "Equus".

"Cēsis deviņus gadus ir radījušas telpu mākslai dažādās vietās, turklāt ir "izaudzēts" mākslas skatītājs," sacīja Žagars, norādot, ka nākamgad apritēs festivāla desmitgade, kurā gaidāms pārsteigums.

Kā ziņots, Cēsīs no 3. jūlija līdz 9. augustam norisināsies mākslas festivāls "Cēsis 2015", kura uzmanības centrā būs Ziemeļvalstis, to identitātes meklējumi un atklājumi mākslā, mūzikā, kino un arhitektūrā. Festivāla programmā būs iekļautas vairāk nekā 20 kultūras norises, ar kurām detalizētāk var iepazīties mājaslapā.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!